I kalinât, necken, reizen: Pēterītis viņu kâ kalināt kalina, medījumu pace̦ldams gan augstāk, gan ze̦māk Vīt. 40. [Vgl. kalenēt.]

Avots: ME II, 141

II kalinât (kaline"ti " leicht hämmern "), tr.,

1) schmieden lassen L.,
C.;

2) zuobus kalināt, Zähne machen L., [Zähne hecken Manz. Lettus].

Avots: ME II, 141

‡ III kalinât, hungern lassen, durch Hunger schwächen: viņš visu dienu zirgu kalināja pie kruoga Linden in Kurl. vasar kalina vistas, kab netuklē̦tuos Auleja. kuo kalināsi juo? - vajag pabaŗāt ebenda. Zur Bed. vgl. ‡ apkalinât II.

Avots: EH I, 577, 578

‡ IV kalinât, zu erschliessen aus ‡ àizkalinât I.

Avots: EH I, 578