kaleit
kaleit, kalẽt  Grünhof, Dalbingen, [kalē̦t  Mesoten], kalei  U., Spr., bis, solange als: taleit dzēru siltu alu, kaleit kājas līcin līka BW. 14827, 2; 21019. kalēt es ar tevi runāju, viņš atbrauca  Naud. kalēt kāzas turēsim, talēt mīļi dzīvuosim BW. 13017.  [Vgl. Le. Gr. 821.]
Avots: ME II, 141
Avots: ME II, 141