izzvejot

izzvejuôt, tr., ausfischen: līdaku LP. VII, 1297; upi. es izzvejuoju ar gaŗu kārti drēbes A. XX, 726. Refl. - tiês, zur Genüge fischen: vienreiz ve̦cais zvejnieks e̦ze̦rā izzvejuojas cauru dienu; neķeŗas ne+kā LP. IV, 136.

Avots: ME I, 832