izvìetuôt *, tr., ausräumen, verängen: nātrijs izvietuo ūdeņradi un pats izvietuojas tā vietā Konv. ² 2871.

Avots: ME I, 831

izvìetuôt, ‡

2) fortgeben, verkaufen:
viņš atkal izviêtuoja ² kur savu zirgu Seyershof; ‡

3) unterbringen (auf mehrere Objekte bezogen)
Jürg.: kur nu varēsim ciemiņus i.? ‡

4) aufstellen, auseinanderstellen
(r. разставить) Bauske: i. krē̦slus.

Avots: EH I, 497