izrēdēt
I izrēdēt,
ausreissen, vernichten Manz.:
sakni Sir. 10, 18.
bezdievīgi taps nuo zemes izrē̦dēti Spr. Sal. 2, 2.
Avots: ME I,
791
izrēdēt
II izrēdêt "in Ähren schiessen (vom Erscheinen der ersten Getreideähren)" Schlehk.]
Avots: ME I,
791
izrēdēt
II izrēdêt:
puķes izrẽdējušas ("?") Pilten.Avots: EH I,
476
izrēdēt
‡
III izrēdêt "fadenscheinig werden" Schwitten: izrēdējusi drēbe.Avots: EH I,
476