izplaiksnīties
izplàiksnîtiês 2 , izplai(k)šķêtiês,  verweht werden, schwinden, sich verziehen: beidzuot migla uz s truames izplaiksnījās Vēr. II, 1198. negaiss arī izplaikšķas MWM. VI, 815,  Bers., Lub. kas pāri par tuo, ats izplaišķas A. XII, 155. [Vgl. išsiplaiskýti  und išsiplaikstýti "развернуться".]
Avots: ME I, 781
Avots: ME I, 781