II izgrìezt (li. 
ižgrę̃žti), tr.,
1)  auskehren: veļu Brig. 
un izgrieza rasu nuo tā cirtuma - vienu kausu pilnu ar ūdeni Richt. 6, 18;
2)  verrenken: (pīpes) galviņa ar alvas kājiņu stāvēja šķībi izgriezta Kaudz. M. 
tu, puisīt, pielūkuo, ka tu gūžas neizgriez BW. 12997;
3) kaut kuo kam par vainu izgiezt,  etw. jem. als Schuld anrechnen;4)  zum Tanz führen, betanzen: saimnieci tas izgriež labi Alm.;
5) ceļš bij gan˙drīz cauri izgriezts,  war aufgewühlt Kaudz. M..;
[6) izgr. aude̦klu Nigr., 
= izriezt aude̦klu.] Refl. 
- tiês,1)  sich entwinden: nuo ruokām JR. IV, 136;
2)  sich drehen, tanzen: tie prata tâ izlēkt un izgriezties Dünsb.;
3) viss vēl var par labu izgriezties,  alles kann noch gut werden LP. V, 261.
Kļūdu labojums:
Richt. 6, 18 = Richt. 6, 38
Avots: ME I, 
740