izbīdīt
izbĩdît, tr.,  hinausschieben: viņi izbīdīja iedzītuos ratus Kaudz. M. mārša mani izbīdīja nuo baltā bāleliņa BW. 17503 (Var.: izbīdēja, ungew.). Refl. -tiês,  sich hinausschieben, hervorkriechen: līdz iesilda pavasaŗa saule, izbīdās nuo zemes asni Aug.
Avots: ME I, 716
Avots: ME I, 716