il̃guôt, lange mauhen, säumen, verziehen (U). Refl. -tiês, sich die Zeit lang werden lassen, sich sehnen: mana dvēsele ilguojas pēc tevis. [man ilguojās jūs redzēt Glück Röm. 1, 11.] Subst. il̃guôšanâs, die Sehnsucht: mana dvēsele gan˙drīz pamirst nou ilguošanās pēc tavas pestīšanas Psalm. 119, 81.

Avots: ME I, 706

il̃guôt: ar ilguošanu, mit der Zeit Siuxt n. BielU. Reft. -tiẽs, ‡

2) sich länger verziehen
Für. I.

Avots: EH I, 430