grumties
grum̂tiês 2 , prs. grumjuôs,  ringen, kämpfen Rutzau n. Etn. I, 46, Nieder-Bartau: kâ zē̦ni pie kruoga grumjas Sudr. E. grumjas kâ miegs virsū,  drängt sich auf Kalleten. [Zu li. grùmtis  "ringen; втискаться" und le. grum(d)ît; vgl. auch grumba.]
Avots: ME I, 665
Avots: ME I, 665