grimonis
grimuonis, 
grimuons St., Mag. IV, 2, 76,
1)  Holz, das im Wasser untergeht ;2)  Hornstrauch (cornus sanguinea) RKr. II, 70 : 
citi sauc grimuoni (cornus sanguinea) par bezvārda kuoku Konv. 
2 360 ;
3) "?": 
slapju mē̦slu piekŗautā ratu skāre gremdē riteņus kâ grimuonis Doumas IV, 450.
Avots: ME I, 
655