I gaudêt, - ẽju, tr., betrüben, zum Weinen bringen: gauži neraudāju, negaudēju brāleliņa BW. 17443. Refl. - tiês, wehklagen, jammern: sila priede gaudējās 2819. [lai tev gaudējas "dir möge etwas schlechtes widerfahren" Dricēni.]

Avots: ME I, 610

II gaudêt St., U., - u [?], - êju, intr., jammern, klagen, heulen: rudens vēji gaud [?] Treum.

Avots: ME I, 610