gābiķis
gãbiķis Hasenp., [Nigr.], gãbšis,  der Habgierige, Missgünstige, Nimmersatt: kungs nuo žagariem atvēlēja mums katram pusi, bei viņš, gābšis, aizbraucis pa˙priekšu un sagūbījies vai visus viens Grob. Etn. III, 65, Kaleten. [Zu li. gobétis "жадничать", gõbšas "жадный человѣк" (und vielleicht daraus entlehnt), poln. gabnąć  "ergreifen" u. a. bei Berneker Wrtb. I, 28 f.]
Avots: ME I, 615
Avots: ME I, 615