I dūrêt: ar uotru ruoku pa tuo sizdama un dūrē̦dama Janš. Līgava I, 356. bīstams dūrē̦tājs Mežv. ļ. II, 283.

Avots: EH I, 348

‡ II dũrêt, -ẽju,

1) (an)dauern:
tas dūrē ilgu laiku;

2) "ilgi kaut kuo darīt" (mit ù ² ) Kalz. n. Fil. mat. 26;

3) "den Grund (Boden) erreichen"
Warkl. In der Bed. 1 und 2 aus mnd. duren "dauern, währen".

Avots: EH I, 348

‡ III dūrêt, erschlossen aus ‡ apdūrêt.

Avots: EH I, 348

dūrêt, -ēju, mit der Faust schlagen: kâ maizīte neraudāja ar dūrēm dūrējama BW. 2919.

Avots: ME I, 529