I dvîga ² [Nigr., Rettung, Zuflucht]: manīdams. ka mežā nav dvīgas Kaln. Uo. 43. viņš tādā etiķī iestidzis, ka viņam šai zemē vairs nav dvīgas.

Avots: ME I, 538

I drvîga ² : viņš mani tâ aprunā; ka. es ne˙kur vai[r] nedabūju dvîga ² Seyershof. duod man dvīdziņu (Ruhe) kādu nedēļu; tad es būšu ve̦se̦ls ebenda. nevar ne dvîgas ² dabūt ("nevar ne˙kur glābtiês") Salisb: Cieba, ne˙kur neruod dvīgas Janš. Līgava I, 200.

Avots: EH I, 351

II dvìga ² Alswig "Hitze. Schwüle; dvinga (Dunst), Qualm". Anscheinend die echt le. Form für dvinga.]

Avots: ME I, 538