drudzis
drudzis (li. drugỹs),  das Fieber; aukstais dr.,  kaltes Fieber; [pe̦rdamais dr. U.,  ein unbedeutendes Unwohlsein (als Grund zur Faulheit benutzt)]; karstuma dr. LP. VII, 1243, dažas mātes dabū trīs dienas pēc dzemdēšanas tâ sauktuo piena drudzi Etn. II, 165. vāšu dr.,  Wundfieber Konv. 2 107. [drudža kaŗš U.,  das Brechen in den Gliedern]. drudzis pieme̦tas, [viņu] jāj, krata, kreš, atstājas, [drudza zâle L.,  Tausendgüldenkraut (vgl. li. drùgžolė), vielleicht identisch mit drudža lapa Salis, Nigr., Kreuzb.,  eine Pflanze; drudža zirgs Sassm.,  ein schwarzer Käfer. - Zu slav. drźgati od. drźžati  "zittern". drźžģ  "Zittern. Schauer" und vielleicht auch apr. drogis  "Rohr"; vgl. Berneker Wrtb. I, 231, Jokl AfslPh. XXIX, 45, Leskien Nom. 293. Zupitza Germ. Gutt. 169.]
Kļūdu labojums:
[viņu] jāj = jāj
Avots: ME I, 502, 503
Kļūdu labojums:
[viņu] jāj = jāj
Avots: ME I, 502, 503