cēre
I cẽre (li. kėrė  "Teil des Spinnrads"): auch Assiten, (mit ê 2 ) Bahlen, Gramsden, NB. Vgl. dazu Būga Liet. k, žod. CXI.Avots: EH I, 
268 
cēre
‡ 
II cēre,
1)  eine Art scharfes (dem Riedgras ähnliches) Gras, das vom Vieh verschmäht wird Kalnazeem;
2) "e̦ze̦rā nuo vēja ar saknēm izrautas zâles, kas sadzītas citā vietā" (mit 
è 2 ) Laud.;
3)  das Haupthaar, der Schopf (mit 
ẽ) Frauenb.: 
ķeries viņam cērē iekšā!Avots: EH I, 
268
cēre
cẽre Rutzau, Lasd, N.-Bartau, = cẽrve.Avots: ME I, 
377