cil̃puôt, auch 
cilpât A. XX, 764, Upīte Medn. laiki, Dond.,
1)  Schlingen machen, häkeln: cilpuots gadauts, lakats, priekšauts; kad... kādas dzijas nepareizi ievē̦rtas, tad aužūot aude̦kls cilpā. pļaujuot izkapts cilpā Dond.;
2)  Haken machen (wie der Hase), gehen [Wessen]: 
mēs tam cilpuojam pakaļ. [Auch:  Umschweife brauchen; grosse Sprünge machen U. Refl. 
cilpuoties L.  
"sich in ein weitläufiges labyrinth verwickeln".]Avots: ME I, 
382