bāzlis
bāzlis = bāzīgs cilvē̦ks Lös. n. Etn. III, 161; 
kas uotram nezinuot kuo nuobāž (zagšanas nuolūkā); auch 
sieviešu pavedējs Lub.;  
ein Zauberer Wid.
Avots: ME I, 
275, 
276 
bāzlis
bāzlis:  
wer stopft, steckt: ej nu sazini, kur esi cirvi nuobāzis, kâ b˙! PV.Avots: EH I, 
210