burkāns
bur̃kãns, Demin. burkantiņš BW. 32583, 3, [34928 var.],  die Burkane, Mohrrübe: burkānus nuorakt, raut,  abnehmen. sarkans kâ burkāns. suņu burkāns,  geflechter Schierling (conium maculatum); ve̦lna b., cicuta virosa RKr. XII, 14. Entlehnt; [vgl. P. Schmidt RKr. XV, 35].
Avots: ME I, 353
Avots: ME I, 353