brīnēt
brĩnêt, - u, - ēju, brīnuôt Wid., tr.,  mit neidischem Blick bewundern: kas mazu bērniņu grib brīnēt, zila, zaļa, me̦lna migla priekš skauģa acīm. cits putniņu brīnuo, cits uodziņas Latv. Refl. - tiês,  sich wundern.
Avots: ME I, 334
Avots: ME I, 334