balgalvis
bal̃[t]gal̂vis, westkurl. bal̃gâlis, -e, (li. bal[t]gal̃vis),  der, die Weissköpfige, Blonde: ciema gani balgālīši BW. p. 2 29394; mūs māsiņa balgālīte RKr. XVI, 141. baltgalve,  beliebter Name einer Kuh; im VL.  Beiname der Bachstelze: cielava, balgalve; balgalvji,  Wollgras (Eriophorum polystachion) Mar. RKr. XV, 107.
Avots: ME I, 253
Avots: ME I, 253