atsêdêt ‡ Refl. 
-tiês,1) = atsêstiês Pas. IX, 536 (aus Lettg.), Salis;
2)  zur Genüge, bis zum eigenen Überdruss sitzen: skruodelis cauru dienu šūdams tâ atsēdējies, ka pakaļa sāk tirpt Ahs. 
Jē̦kabs pie grāmatām atsēdējies visas dienas Janš. Dzimtene 
2 III, 295.
Avots: EH I, 
164