atraugāties
atraûgâtiês, atraûguotiês, auch atrauguôt, atraûgtiês, n. L. atraudzêt, atraudzēties,  rülpsen, aufstossen: ēdes, atēdis, atraugstas, - atkal grib ēst,  sagt man sprichwörtlich von einem Vielfrass. tu atē̦dusies, atraugājusēs viņa labuma,  du hast dich gesättigt, bis zum Überdruss sein Gut genossen Vēr. I, 536.
Avots: ME I, 184, 185
Avots: ME I, 184, 185