atmēdīt
atmẽdît, ‡ Refl. -tiês,  zur Genüge spottend nachäffen Dunika: vai neesi vēl atmēdījies? ‡ Subst. atmẽdîšanâs,  spottendes Nachäffen als Revanche: bija dzirdama . . . mēdīšanās un atmēdīšanâs Janš. Mežv. ļ. II, 354,
Avots: EH I, 155
Avots: EH I, 155