aizspļaudīt
‡ 
àizspļaũdît,
1)  (wiederholt) hin-, wegspeien: sacensties, kas var tālāk aizspļaudīt;2)  vollspeien, speiend verdecken: a. kam acis;3)  hinter etwas speien: tam vajag a. aiz auss  (sage man, wenn jem. Unsinn oder Ungehöriges spricht) Lemsal.
Avots: EH I, 
50, 
51