pasprūdît,
1)  [losmachen Ekengraf: p. pludinuot aizstājušuos kuokus Kl.-Salwen. 
melderis pasprûdīja dambi vaļā Lis., Serbigal, Gr.-Buschhof, Kalnemois, Sessw.]. 
tu laikam... tuo caurumu vaļā pasprūdīji Latv.;
2) auch 
pasprūst,  gleiten, fallen lassen, frei lassen, loslassen [Bers., Tirsen, Selsau, Schwanb., Druw., Erlaa, Laud., Marzen]: 
maciņu zemē Līv. tas šuoreiz viņu pasprūdis sveiku A. XVIII, 247. 
[kurti vaļā pasprûdīti skrien kâ traki Lis.]. 
kamē̦r kāds viņu izlaiž un pasprūda Vīt. 34. 
[tādu pusizsamisušu kliedzienu pasprūdījis Valdis Stabur. b. 15. 
pasprûdît suni nuo ķēdes, piesietu zirgu, kādu juoku, muļķību Mar., N.-Peb., Sessw., Lös., Daudsewas, Golg., Sauken, Plm.; 
pasprũdît "ļaut pasprukt" Nötk.;
3) "aizspruostuot">aizspruostuot" Wesselshof (mit 
û): kad vērpjuot dzija sāk velties pāri pilnas spuoles malai, tuo pasprūda ar maziem kuociņiem Ronneb.]
Avots: ME III, 
106