àizritinât, ‡
2) hin-, wegrollen (intr.):
aizgāja Katrīna, aizritināja BW. 33242, 1.
aizritināja (= aizbrauca) kruogam garām Warkl. ‡ Refl.
-tiês, sich hin-, wegschlängeln: čūska aizritinājās pa ceļu. acc. s.
aizritināšanuos Pēterburgas Avizes I, 274.
Avots: EH I,
46