aicināt
aîcinât, -u, oder -ãju, -ãju,  laden, rufen: palīgā aicināt,  zu Hilfe rufen; pie galda aicināt,  zu Tisch bitten; dievs aicina mūs pie sevis; pie tiesas aicināt,  vor Gericht fordern. Refl. - -tiês,  sich einladen: draugi nuorunājuši viens uotru aicināties savās kāzās. Subst. aicinãjums,  die Aufforderung, der Ruf, die Einladung; aicinâtãjs, -ãja,  der Einladende: mēs pateicāmies aicinātājam par ieaicinājumu; aicinâšana,  der Akt der Aufforderung: kas nu tā par aicināšanu!  Fordert man denn seine Gäste auf diese Weise auf? [Ableitung von ai (in Pēter, ai!)? vgl. vaicāt  "fragen" zu vai. Oder mit Bezzenberger BB. XVI, 248, Fick Wrtb. I 4, 345 u. a. zu gr. αιχάζει· χαλεῖ Hesych.?].
Avots: ME I, 12
Avots: ME I, 12