I važuôt (li. 
važiúoti  "fahren"),1) važuôt U., Spr., Ahswikken, Gramsden, Krāslava, Lubn., Skaista, 
važât (li. 
važioti Miežinis) U., Lubn., 
 fahren (intr.); 
važuôt Bers., Kalzenau, Memelshof, Sonnaxt,  
langsam, ohne Eile fahren; važuot L.,  
Schlitten fahren; važât Mag. XIII, 2, Wessen,  
in einem Korbschlitten fahren: važuo vieglam!  fahre sanft! Manz. 10 Gespr. 
važuosim pruojām!  wir wollen fortfahren! Manz. Phraseol. Sprw.: 
važuo kâ leitis uz Rīgu JK. II, 290. 
grieza zirgus apkārt un važuoja atpakaļ pār ruobežu Janš. Dzimtene 
2 II, 292. 
kur, puisīti, tu važuoji ar tām skārda kamanām? BW. 12807, 1. 
nu es braukšu, nu važuošu pie tās meitu māmuļītes 13910, 3. 
braucin braucu vai važuoju (Var.: 
važāju) 13956. 
gaŗu ceļu važuodams 8212, 1. 
gaŗām ciemu jāvažuo 16233. 
kā gaidīji tu, tautiet, ka uz sē̦tu nevažuoji? 26122, 6;
2)  fahren (tr.),  
führen: atpakaļ sav[u] māsiņu važuosim (Var.: 
vedīsim) BW. 26189, 1. Refl. 
-tiês,  (im Schlitten) herumfahren U.;  
"langsam und ungeschickt fahren" MSil. - Subst. 
važuôšana,  die Spazierfahrt VL. n. U.; 
važuôtãjs,  wer (langsam) fährt: es... nuopakaļu važuotājs; netīk manim priekšā braukt, sviedruot savu kumeliņu BW. 18294. 
Zur Wurzel von ve̦z(u)ms.Avots: ME IV, 
489, 
490