svīra, 
svīre,1) svìra 2 Schwanb., 
svìre 2 Golg., Kreuzb., Gr. - Buschh., Lubn., 
svìris C., PS., 
svīris Serb. und Trik. n. U.,  
der Hebel, Hebebaum: bez svīres šituo akmeni neizcelsim Gr. - Buschh. 
ce̦lmu laušanas svīrei paliek kaut kuo apakšā Etn. IV, 162. 
uz kuru pusi jāpiespiež svīre, lai ķēde tītuos ap riestavu A. v. J. 1901, S. 101. 
meitas ar svīrēm (Var.: 
buomjiem) cilājamas BW. 12926, 1. 
ar svīrīti me̦du laižu nuo zaļā uozuoliņa 30353, 4;
2) svĩre Janš., 
svīris Plm. n. U., 
 der Brunnenschwengel: var redzēt... akas svīri Janš. Dzimtene V, 160. 
Zu svira; zum ī vgl. li. svyróti  "taumeln" und r. освирить  "der einen Seite das Übergewicht geben" (und wruss. свир  "Brunnenschwengel", wenn dies nicht aus dem Baltischen stammt).Avots: ME III, 
1163, 
1164