vè̦sma 2 (li. 
vėsma  "die Kühle" Miežinis) Kl., Prl., ein Lufthauch (mit 
ẽ̦ ) C., Dond., Dunika, (mit 
ê̦ 2 ) Salis, 
(vẽsmiņa) Widdrisch, 
(vḕsmiņa 2 ) Oknist;  
ein leichter Windhauch am Abend Frauenb,;  
eine kühle Luft, Luftströmung, Kühlung U., (mit 
ẽ̦ ) Arrasch, Jürg., Salis, (mit 
è̦ 2 ) Golg., Sessw.; der Atem (mit 
è̦ 2 ) Golg., Lös., Sessw.: 
vēja vē̦smas Līgotnis. 
siltas zieduoņa vē̦smas JR. IV, 
2. lē̦na vēsmiņa LP. IV, 20. 
drebi, apšu lapa, ... vēsmiņā (Var.: 
vējiņā)! BW. 12709 var. 
ne vēsmiņas nenuopūtu 4118 var. 
neuzlaid putniņiem vē̦smu! Golg., Kl. 
vē̦sma nāk pa durīm iekšā, vēsmu vēdināt Kundziņš Vecais Stenders I 14. (fig.) 
sludināt jaunās ticības vē̦smas MWM. VIII, 429, 
viņš man uzpūta vē̦smu Sessw. 
viņš izlaida vē̦smu  (er starb) Golg. 
- vē̦smas rīkle AP. (mit 
ẽ̦ ), Golg., KL, Ogershof, Saikava, Sessw. (mit 
è̦ 2 ),  
die Luftröhre: mirst pēc vē̦smas rīkles iegriezuma Ārstn. kal. II, 67. - vè̦smas 
2 ķe̦rts,  vöm Schlag getroffen Mar.
Avots: ME IV, 
570