uzvēdīt
‡ uzvēdît, auf etwas leicht zu wehen anfangen (?): uzvēdīja tâ kâ dūmu ... smaka A. Upītis Sm. lapa 109.
Avots: EH II, 739
Avots: EH II, 739
Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'vēdīt' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'vēdīt' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:
Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (3)
vēdīt
vēdît, ‡
3) aushauchen (?):
sakarsē̦tie baļķi vēl vēdīja tīkamu siltumu A. Upītis Sm. lapa 181. vaivariņi ... vēdīja ... smaršu ap klaušiniekiem Pirmā nakts 136 f.; ‡
4) wehen (?):
de̦gunā viņam vēdīja ... zâļu smaržas A. Upītis Laikrnetu griežos II, 186. Refl. -tiês,
1) atstāt vaļā duris un luogus, lai dzīvuoklis vēdas (sich lüfte)
PV.; ‡
2) sich schwingen; fluten (?):
smarša nuo vaivariņu ziediem vēdījās tiem līdzi A. Upītis Pirmā nakts 14. aiz mikluma, kas maijā allaž vēdās laukā nuo ... sienām Sm. lapa 363.
Avots: EH II, 774
3) aushauchen (?):
sakarsē̦tie baļķi vēl vēdīja tīkamu siltumu A. Upītis Sm. lapa 181. vaivariņi ... vēdīja ... smaršu ap klaušiniekiem Pirmā nakts 136 f.; ‡
4) wehen (?):
de̦gunā viņam vēdīja ... zâļu smaržas A. Upītis Laikrnetu griežos II, 186. Refl. -tiês,
1) atstāt vaļā duris un luogus, lai dzīvuoklis vēdas (sich lüfte)
PV.; ‡
2) sich schwingen; fluten (?):
smarša nuo vaivariņu ziediem vēdījās tiem līdzi A. Upītis Pirmā nakts 14. aiz mikluma, kas maijā allaž vēdās laukā nuo ... sienām Sm. lapa 363.
Avots: EH II, 774
vēdīt
vēdît (li. vėdyti "lüften"), -ĩju,
1) lüften
Bl. (mit ẽ ), wedeln L., U.;
2) lüften
(Kleider [mit ẽ ] Arrasch, [mit è 2 ] Selsau; Stuben Vīt., [mit ẽ ] Nötk., [mit è 2 ] Mar., Sessw.). Refl. -tiês, sich dem Winde aussetzen (?): es neiešu vējiņā vēdīties (Var.: vēdēties, vētīties) BW. 8933, 1 var.
Avots: ME IV, 550
1) lüften
Bl. (mit ẽ ), wedeln L., U.;
2) lüften
(Kleider [mit ẽ ] Arrasch, [mit è 2 ] Selsau; Stuben Vīt., [mit ẽ ] Nötk., [mit è 2 ] Mar., Sessw.). Refl. -tiês, sich dem Winde aussetzen (?): es neiešu vējiņā vēdīties (Var.: vēdēties, vētīties) BW. 8933, 1 var.
Avots: ME IV, 550
Šķirkļa skaidrojumā (2)
vēdēt
vèdêt 2 Selsau, lüftend abkühlen: v. istabu. Refl. -tiês, sich abkühlen: es neiešu... vējiņā vêdēties (Var.: vēdīties" vētīties) BW. 8933 var.
Avots: ME IV, 549
Avots: ME IV, 549
vētīt
vẽtît (li. vétyti "worfeln"), -u (Baltinow, N.-Rosen, PS., Salis u. a.) od. -ĩju (U.), -ĩju, windigen, das Korn im Winde reinigen: labību vētīt. kuo vētīšu, kad nav vēja ? BW. 781. (fig.) dzīve vētī mūsu uzskatus A. XX, 73. Refl. -tiês, sich dem Winde aussetzen (?): es neiešu... vējiņā vētīties (Var,: vēdīties, vēdēties) BW. 8933. Subst. vẽtîšana, das Windigen; vẽtĩjums, das einmalige, beendete Windigen; das Resultat des Windigens; vẽtîtãjs, wer windigt: (fig.) man[a] auguma vētītāja BW. 8525. Nebst ai. vāta-ḥ "Wind", ahd. wadal "Wedel" u. a. zur Wurzel von vẽjš.
Avots: ME IV, 572
Avots: ME IV, 572