Paplašinātā meklēšana

uzsist,

1): "Kalvis" ME. IV, 377 durch "kalvis" zu ersetzen; ‡

9) aufschreiben
AP: uzsit man vienu āju (den Buchstaben a)! Refl. -tiês,

1): dažreiz liela zive uzsitas ("iznirst ar sparu") uz ūdens Linden in Kurl. aiz meža uzsitas duobja dārduoņa A. Brigadere Dievs, daba, darbs 302.

Avots: EH II, 732

uzsist,

1) einen Schlag versetzen:
Kalvis nu uzsit šim ar veseri pa galvu Pas. IV, 180 f.; (energisch und wiederholt?) schlagen: situ knipi uzsizdama uz knēveŗa de̦guniņu BW. 15206 (ähnlich 21808 var., wo dafür auch: situ knipi uz knipīša uz tautieša de̦guniņa);

2) aufschlagen (aufheften):
u. jumtu, ein Schindeldach herstellen. arklus tesiet, griezes (II

1) uzsist ("?") Lāčpl. 129. u. (bauen)
laivu Bielenstein Holzb. 607. uzsitamais, Umschlag Mag. IV, 2, 145;

3) aufschlagen (üffnen):
u. le̦du. u. grāmatu U. (ein Germanismus?);

4) aufschlagend finden:
sit par mūri, uzsit sudrabu RKr. VII, m. 793;

5) aufstreuen:
u. (uzbērt un iejaukt) miltus putrai, kuo vāra;

6) uzsist trumpas, ein Kartenspiel beginnen;

7) anschlagen (einen Ton):
izjauc sākumā uzsistuo skaidruo... akordu Vēr. II, 729. sirds sāka jau uzsist... citadus tuoņus Veselis Tīr. ļaudis;

8) im Aussehen, in der Farbe ähneln:
meita uzsit vairāk pēc mātes. šī drēbe uzsit (jeb izsit) vairāk pēc sarkanas... krāsas Druw. n. RKr. XVII, 85. Refl. -tiês,

1) aufschlagen
(intr., = emporschnellen): mutulis... uzsitās augšup MWM. IX, 592. viļņu šļakatas uzsitās līdz ceļam;

2) "пристать, прилипнуть" Spr.; unvermutet sich bilden (= entstehen) an, auf:
man uzsities budzis Jürg.;

3) sich emporarbeiten, mit Mühe und Kraftaufwand in eine höhere Stellung gelangen:
uzsitīšuos par vīru A. XII, 524. nuo vienkārša skrīverīša uzsities par simtu tūkstuošnieku A. v. J. 1897, S. 850;

4) man uzsitās ar āmuru uz pirksta, es passierte mir, dass ich (oder ein anderer) unversehens mir mit dem Hammer auf den Finger schlug.
Subst. uzsišana, das Aufschlagen; das definitive zu Tode Schlagen: Matīss ar savu lieluo kūju pie lāču mātes klāt"pie uzsišanas" A. XX, 144. uzsitẽjs, der Aufschlagende; wer in der Schmiede mit dem grossen Hammer aufs Eisen schlägt: kalējam ir uzsitējs.

Avots: ME IV, 377

âzis,

1): voc. s. āziņ BW. 2221, 7; baltais ā. BW. 13144, 1. sirmais ā. 13143, 2;

3): âzis, der Sägebock
Warkl.; âzis ² Orellen, ein hölzernes Gestell zum Ziegeltragen; âzītis AP. "zābaku ve̦lkamais";

5): Demin. âzītis AP., Ramkau, Wessen, Dachreiter; āzis gaŗš dēlis, kas tiek likts salmu jumtu paspārnēs zem salmiem. ā. satur salmus, a. uzsists uz spāŗu apakšējiem galiem un uz tā liek apakšējuo salmu kārtu Siuxt: aizslē̦puse galvu aiz jumta āža, glūn pāri čukuram Janš. Mežv. ļ. I, 16;

6): âzītis ² Seyershof Klötzchen zum Aufhängen der Weberhefteln;

8): diena a., ein Vogel
AP.: dieva ā. skrien murkše̦nādams pa gaisu; ‡

9) âzītis ² Salis, ein in die Schulterpartie eines Männerhemdes eingelassenes dreieckiges Stoffstück.

Avots: EH I, 196

balsnêt, weiss(lich) schimmern: sniegaiņajām kalnu virsuotnēm, kuras balsnēja pār mākuoņu mutuļiem Rīg. Av. [Auch balsnuoties: uz... durvīm... balsnuojās šāda zīme... balsnuojās ar krītu uzsista šāda zīme... Austriņš Māras zeme 21.]

Avots: ME I, 255

II griêze,

1): auch Bērzgale; eine messerähnliche Pflugsehar
("arkla daļa, kuo pieiiek arklam priekšpušē, kad iet cietās zemēs art") Warkl. arklus iesiet, griezes uzsist Pumpurs Lāčpl. (v. J. 1888), S. 129; ‡

3) "= pavāle" Linden in Kurl.: kad siens ūdenī; tad citādi nevar izkaitēt, kâ uz griezēm. nuo griezēm var redzēt, cik katrs pļāvis platas vāles.

Avots: EH I, 408

ķe̦r̃vas, ķer̂ves [Kl.],

1) die Trage:
ķe̦rves - uz diviem līkiem, apmē̦ram 5 - 6 pē̦du gaŗiem kuokiem uzsisti galdi zemju, drazu, mālu u. c. nešanai Lasd., Serb.;

2) ķe̦rva, verächtliche Bezeichnung eines Frauenzimmers:
ak tu ķe̦rva. Vgl. ķeres.

Avots: ME II, 370

‡ nuopeksît "uzsist ar spriguli vai rungu" Seyershof; "nuopērt" C., Meselau; n. (=nuokult?) stundas laikā metienu rudzu (wo?).

Avots: EH II, 73

‡ ûdeņdẽle ² Iw. "virs ē̦kas gala sienas uzsists dēlis, kas nuovada pa ģēveli te̦kuošuo ūdeni, neļaujuot tam iesūkties siênā".

Avots: EH II, 740

‡ uzbam̃berêt Frauenb., jem. einen Schlag versetzen ("uzsist"): u. guovei par asti, lai nelien labībā.

Avots: EH II, 717

uzbliêzt,

1): u. (mit iê ² ; hinauflaufen)
kalnā Lemb.; ‡

2) "krietni uzsist" (mit ie) PV.: ar pātagu labi u. niķīgam zirgam PV. uzbliežu ar plaukstu virsū A. Upītis Pirmā nakts 20. nikni uzbliezdams āmuru Laikmetu griežos 45; ‡

3) "?": viņš nekautrējas u. uz ātru ruoku "vē̦sturisku romānu" Daugava 1937, S. 76.

Avots: EH II, 718

‡ uzder̂vêt Erlaa "uzsist" (= iepērt 2 ?): kad kuo izdarīja, tad uzdervēja.

Avots: EH II, 721

‡ uzknaĩcêt Siuxt, = uzsist 1: u. cūkai pa kāju.

Avots: EH II, 725

‡ uzķũlât Iw., = uzsist 2: u. ratiem šinas virsū.

Avots: EH II, 727

‡ uzlàitît ² Saikava "uzsist, uzpērt".

Avots: EH II, 727

uzšņàukt,

3): "strauji kam uzsist" (mit aû ² ) Seyershof.

Avots: EH II, 736

‡ vẽjdẽle Iw. "pie jumta lakšu galiem piesists dēlis, kas neļauj vējam aizķert un nuoplēst uz lakšu galiem uzsistās skaidas."

Avots: EH II, 774

vezsist, = uzsist">uzsist: situ knipi vezsizdama uz knēveļa de̦guniņu BW. 15207.

Avots: ME IV, 547