uzšaũt,
1)  (auf etw.) (hin)aufschnellen (tr.): 
uzšāvis asti tik stāvu gaisā kâ vangali Etn. II, 77. 
saules vaigs kad nua austruma stariņus uzšauj pār... zemi Dünsb. Par. 75;
2)  einen Schlag versetzen Sassm. u. a.: 
uzšāvis ar pātagu meļļiem Pas. IV, 162 (ähnlich: LP. IV, 207; Blaum. Pie skala uguns 3). 
uzšaut zirgam pāra krietnas pātagas par mācību Aps. III, 19. 
uzšauj (uzsit) viņam kādu, lai paliek mierīgāks! Tals.;
3)  aufgiessen: uzšāva Nauģim kâ vāruošu ūdeni virsū Libek Pūķis 48. 
tad ta lietus uzšāva (strauji uzlija)! Ar.;
4) = uzdzert: še, uzšauj un tad uzdzied[i] vēl! Jaun. mežk. 190;
5)  hinauflaufen: uzšauj un nuones man grāmatu! Tals. Refl. 
-tiês,  (hin)aufschnellen (intr.): 
uzšāvusies uguns liesma Pas. V, 443. 
liesmas uzšāvās augsti. viņš uzšaujas augšā LP. VI, 796. 
puiši uzšāvās stāvus Alm. Kaislību varā 70 (ähnlich: Janš. Bandavā I, 66). 
ubags uzšāvās kājās A. XXI, 31 (ähnlich: Vēr. II, 1301). 
pusnaktī meita uzšāvusēs un atvē̦ruse luogu LP. III, 91. 
uzšaujas, pieskrien tam klāt Janš. Precību viesulis 60. 
nuo krē̦sla uzšaudamies Alm. Meitene no sv. 76.
Avots: ME IV, 
388