Paplašinātā meklēšana

I ìetutinât, [(etwas nicht fest Stehendes aufstellend) rings herum stützen, einwickeln Mar., Roop, Wenden]: uzraudzīja ratiņuos ietutinātuo bē̦rnu Duomas II, 1186. [ietutināja bē̦rnu kažuokuos Jürg.]

Avots: ME II, 84

II ìetutinât Druw. "langsam herein- od. hineintraben."]

Avots: ME II, 84

III ìetutinât, einflüstern Golg.: viņš tam kuo ietutināja ausī.]

Avots: ME II, 84

IV ìetutinât Erlaa "= ielutinât" (?).]

Avots: ME II, 84

‡ I nuotutinât Kegeln "etwas so hinstellen, hinlegen, dass es nicht umfällt"; auch figürlich: n. atkal uz pe̦kām "vājam (panīkušam) palīdzēt tikt uz ceļa" Kegeln.

Avots: EH II, 103

‡ II nuotutinât "nuokaut" Pilten.

Avots: EH II, 103

pìetutinât, tr., anstützen Wid.

Avots: ME III, 306

I satutinât,

1) zusammensteflen:
bē̦rnu satutinātā karšu rinda MWM. X, 802. satutinât namiņu, aus Hotzstangen eine Sommerküche zusammenstellen Salis. viņš siena kaudzi tâ satutinājis vien U. (unter tutinât). nuo viņa spalvas nav sagaidāms nevis kāds satutinājums... DL.; Zusammengestürztes zusammenstellen: s. sē̦tu Lemsal, Hochrosen;

2) vermummen zusammenwickeln, einwickeln:
s. bē̦rnu Koddiack, Sessw., Peb., Jürg., Bers., Allasch, Mitau.

Avots: ME III, 769

II satutinât(iês) "klusu sarunât(iês)" MSil.: vecenes būs atkal kuo satutinājušas tur pa kaktu Golg.

Avots: ME III, 769

II satutinât(iês) "klusu sarunât(iês)" MSil.: vecenes būs atkal kuo satutinājušas tur pa kaktu Golg.

Avots: ME III, 769

I tutinât,

2): pie nama durvīm tutinādams pieskrēja auto Burtnieks 1934, S. 518;

3): auch A.-Schwanb.

Avots: EH II, 706

I tutinât,

1) duzen
Biel. n. U., MSil.: cits audzekņus jūsināja, cits tutināja Duomas III, 319. kalpuone mani tutināja II, 412;

2) "die Laute
tu, tu hervorbringen" Nötk.;

3) = dudināt I, leise (vor sich hin) sprechen, murmeln Bauske, Golg., Gr.-Buschh., Mar., Sessau: kuo tu tutini: runu stiprāk Mar. n. RKr. XV, 141. viņš sadusmuojies, kaut kuo tur tutina, ne˙maz lāga nedzird Mar.; zornig und leise brummen N.-Peb. - Refl. -tiês,

1) einander duzen
MWM. VII, 610, Vīt.: tu ar ve̦lnu tutinies MWM. v. J. 1897, S. 172;

2) sich freundlich unterhalten
Bers. (so auch in der aktiven Form).

Avots: ME IV, 275

II tutinât,

2): auch Lems., Salis.

Avots: EH II, 706

II tutinât,

1) wickeln, (ein)hüllen
Lenzenhof, Mitau: bē̦rnu;

2) verwohnen
Bixten;

3) sich mit Puppen abgeben
Ruj.: kad bē̦rni leļļus uz galdu liek, tad saka "tutināt" Ruj. n. U. Mit gegebrochener Redupllkation zu tauņât II?

Avots: ME IV, 275

III tutinât, eine Arbeit obenhin, schlecht machen Lems. n. U.; uneben spinnen: citas meitas villu vērpa, es pakulas tute̦nāju (Var.: bubināju, rubināju) BW. 7120 var.

Avots: ME IV, 275

IV tutinât: (schwach) stützen Lems. Zur Bed. vgl. auch pā̀rtutanât.

Avots: EH II, 706

IV tutinât, stützen Mar.; "(etwas) sorgfältig (zwischen andern Gegenständen) hiniegen" Sepkull; "(etwas) unachtsam hinlegen (dass es bald fallen kann)" Adsel, Widdrisch.

Avots: ME IV, 275

V tutinât,

1) ein Messer
(tutenis

1) schärfen
Kalniena, Ruhental, Schwanb:, Sessw.;

2) schlachten
(gew, in der Zstz. mit nùo-) Pilten.

Avots: ME IV, 275

I uztutinât Alswig, Stolben, = uztupinât: uztutināt bē̦rnu sē̦dus. uztutināt linus uz lauka. ne piesējis ne kà; tâ˙pat vien uztutinājis Ronneb.

Avots: ME IV, 394

II uztutinât, aufschärfen: uztutināt nazi Stockm.

Avots: ME IV, 394

ìetùntinât ² Mar., = ietutināt I.]

Avots: ME II, 84