tumaļa
tumaļa, comm., einer, dem die Arbeit nicht vonstatten geht Vīt., ein Unentschlossener Kav., "neveikls cilvē̦ks" Ruhental. Zu tauņât II.
Avots: ME IV, 261
Avots: ME IV, 261
Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'tumaļa' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'tumaļa' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:
Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (1)
Šķirkļa skaidrojumā (1)
tumelēties
tumelêtiês, -ẽjuôs,
1) bei der Arbeit unbeholfen, erfolglos sein:
laid tik tuo darbu mierā, kuo te tumelējies! Siuxt n. Etn. II, 1;
2) "stottern; (beim Erzählen) verheimlichen"
Alksnis-Zundulis: kuo nu tumelējies, runā skaidri! Alksnis-Zundulis. netumelējies, runā patiesību! ders. Vgl. tumaļa,
Avots: ME IV, 261
1) bei der Arbeit unbeholfen, erfolglos sein:
laid tik tuo darbu mierā, kuo te tumelējies! Siuxt n. Etn. II, 1;
2) "stottern; (beim Erzählen) verheimlichen"
Alksnis-Zundulis: kuo nu tumelējies, runā skaidri! Alksnis-Zundulis. netumelējies, runā patiesību! ders. Vgl. tumaļa,
Avots: ME IV, 261