Paplašinātā meklēšana

Meklējam 'tinīt' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā

'tinīt' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:

Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (4)

naktinīte

‡ naktinīte Oknist, polygala vulgaris.

Avots: EH II, 4

ratinīte

‡ ratinīte (od. *ratinītis?) "?": nesaviju ratinīšu (Var.: rasenīšu) vainadziņu BW. 6211, 5 var.

Avots: EH II, 355

šņātinīte

‡ šņàtinīte ² "?": š. ... tī dublīšu bridējeņa BWp. 4262, 1.

Avots: EH II, 652

tinīt

tinît, wickeln Warkl.: dzijas.

Avots: ME IV, 192

Šķirkļa skaidrojumā (12)

klabačot

klabačuôt, intr., klappern: kuo tas mans ratinītis klabačuot klabačuoja BW. 6980.

Avots: ME II, 206

meîtine (unter meîtene): auch Kaltenbr., Kalupe, Līvāni, Oknist, Warkl., Zvirgzdine, Pas. IV, 122 und XV; 26 (aus Līksna), V, 451 (Kr. Rositten), VIII, 149 (aus Barkava), IX, 105 (aus Eglūna), XIV, 129 (aus Preiļi), Birk. Sakāmv. 125, Demin. meitinīte Pas. IV, 202 (aus Dagda).

Avots: EH I, 796

pītine

‡ pîtine Warkl., = pītene 1: ielika pītinē Pas. IV, 151 (aus Rositten); ein geflochtener Gegenstand (mit î) Kaltenbr. pîtine juosta ebenda, ein geflochtener Gürtel. - Der acc. s. (nuopina klūgu) pītini Pas. IX, 466 und pītinīti (Körbchen) 248 (aus Lettg.) kann auch zu pîtinis (unter pîtenis) gehören.

Avots: EH II, 242

putins

putins: auch Pas. VI, 246; VII, 48; VIII, 169, 215; XV, 487, Tdz. 35829 var., Pilda n. FBR. XIII, 44, 51, Zvirgzdine n. FBR. X, 26, Auleja, Lubn., Warkl., Demin. putiniņš BW. 2679 var., putinītis ebenda.

Avots: EH II, 339

rakstenis

rakstenis, rakstinis, die Stickerei: māte gāja vakaruot ar savām meitiņām; adīklītis, rakstinītis (Var.: rakstenītis, sīki raksti), rīkšu sauja padusē BW. 6949.

Avots: ME III, 473

saldīt

‡ II sal̂dît, -u, -īju Kaltenbr., = sal̂dinât II: saltums .. sāka s. meitinīti Pas. V, 450 (aus Lettg.). nesaldi mani! VIII, 218 (aus Lettg.).

Avots: EH II, 424

sētine

‡ sètine ² Malta, der Zaun: nuopinu sev sētinīti.

Avots: EH II, 484

snātine

snàtine ² : auch Kalupe n, FBR. XVIII, 38; ein leinener Frauenrock, ein weibliches Gewand ("kleita") Auleja, Kaltenbr., Warkl.; ze̦mijā s. Auleja, der Unterrock; ravē̦tāja ... snàtini ² pārvilkuse BW. 28196, 1. rakstīta snātiņa Tdz. 37395 (aus Silajāņi). caura tava snātinīte 57964. nuo me̦lnās snātinītes Pas. XIII, 70. snàtinīle ² ("?") ... tī dublīšu bridējeņa; atraitīte, ..., tī asaru traucējeņa BW. 4262.

Avots: EH II, 542

strautiniņš

‡ stràutiniņš ² Gr.-Buschh. n. FBR. XII, 75, stràutinītis ² ebenda, Demin. zu straũts.

Avots: EH II, 585

vakarēt

vakarêt, -ẽju, am Abend aufbleiben Saul., Spr., am Abend aufbleiben und arbeiten Plm. n. RKr. XVII, 85, am Abend gewisse Arbeiten verrichten Fest., Gr.-Buschh., Memelshof, Sonnaxt, (vakaruôt) Wain., den Abend verbringen Bauske, Golg., Meiran, (in der Badstube) Feierabend feiern Wessen: se̦nuos laikuos meitas gājušas sestdienas vakaruos pirtī vakaruot, tas ir: ņē̦mušas darbu līdz un tur strādājušas Pas. V, 353 (aus N.-Bartau). vakarā sanāk rijā puiši, meitas vakaruot U. b.. 61, 50. vakaruoja (auch Mežv. ļ. II, 118) tâ līdz vienpadsmitiem Janš. Līgava I, 228. māte gāja vakaruot (Var.: vakarēt) ar savām meitiņām: adīklītis, rakstinītis, rīkšu sauja padusē BW. 6449. še nāciet, jaunas meitas, vakariņu vakarēt! še skaliņi gaiši dega BW. piel.2 6960, 1. gulēt, ve̦cā kārta! lai sēd jauni, lai vakarē BW. 6945. nu jau naktis ir gaŗas: būs jāsāk vakaruot Wain. Refl. -tiês, s. vakaruôt.

Avots: ME IV, 447

vērpelis

vērpelis (unter vẽrpele I),

1) ein hölzernes Gefäss
(mit ẽr) Nötk.; skābas putras v. Austriņš Raksti V, 111; ‡

2) "?": le̦pni ... puiš[i] kâ vērpeļi gruozījās Tdz. 57388; ‡

3) "?": ratinīt, vērpelīt! BW. 7018 var.

Avots: EH II, 777

zutinis

zutinis, = zutenis II 1: naudas zutinīt[i]s BW. I, S. 910, Nr. 2273, 1 (aus Līvāni).

Avots: ME IV, 753