atstervelēties
‡ atster̂velêtiês 2 Dunika, Kal., krepieren: vai tas suņa pagāns vēl nav atstervelējies?
Avots: EH I, 171
Avots: EH I, 171
Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'terve' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'terve' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:
Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (14)
sterve
‡ I ster̃ve, ein Schimpfname Seyershof, (für weibliche Personen) A.-Ottenhof, Lems.; "gaŗa, izlaidīga sieviete" Salis n. FBR. XV, 55.
Avots: EH II, 577
Avots: EH II, 577
sterve
stervelēties
ster̂velêtiês 2 (gespr. mit -êr- 2 ) Dunika. sich (in der Agonie) an der Erde winden (von Tieren gesagt).
Avots: ME III, 1062
Avots: ME III, 1062
terve
terve
tervelēt
tervelēt
I ter̂velêt C., (mit er̂ 2 ) Segew., (mit er̃) Gotthardsberg, (mit èr 2 ) Adsel, Fehgen, Geistershof, Lubn., N.-Schwanb., Stomersee, Tirsen, -ẽju, viel und schnell, aber dabei undeutlich und unzusammenhängend sprechen (besonders von Kindern gesagt) Drosth., Erlaa, Selsau: bē̦rni, sanākuši pulciņā, vare̦n tervelē Drosth. kuo tu tik daudz tervelē? Gotthardsberg. neliec vaļas tervelēt ar citiem terveļiem! BW. 27016, 3 var.
Avots: ME IV, 167
Avots: ME IV, 167
tervelēt
tervelis
tervelis, ein Schwätzer (?): neliec vaļas tervelēt ar citiem terveļiem! BW. 27016, 3 var.
Avots: ME IV, 167
Avots: ME IV, 167
terveļterveļiem
terveļterveļiem, rollend; Hals tiber Kopf: bluķis, tik drusciņ iekustināts, nuogāja terveļterveļiem nuo kalna lejā Etn. II, 192.
Avots: ME IV, 167
Avots: ME IV, 167
tervenīce
tervete
tetervens
Šķirkļa skaidrojumā (18)
aizgaldīt
aizgaldnīca
‡ àizgal̂dnīca, ein Schwein, das im Bretterverschlag (àizgal̂ds) gemästet wird Ramkau.
Avots: EH I, 23
Avots: EH I, 23
aizgalds
àizgal̂ds, auch àizgal̂da, àizgal̂de, Demin. -iņš, iņa (li. ùžgalda),
1) der Raum hinter dem Bretterverschlag für Mastschweine, Kälber, Schafe, Geflügel; auch ein Bretterverschlag überhaupt:
aizgaldu taisīt. aizgaldā jāliek cūka. dažus putnus iesluoga mazās aizgaldās Konv. 1 3346. caurums, pa kuŗu rudeņuos laida kartupeļus aizgaldā Vīt. 4;
2) der nächste Raum hinter dem Tische:
viņas izgāja iz aizgaldes Kaudz. M. nelaida nevienu nuo aizgalda ārā BW. III, 1, 31. Gewöhnlich im Lokativ: vainaks - krīt tautiešu aizgaldē Ltd. 2263. kas tā tāda kazas galva sēd bāliņa aizgaldē BW. 21241,1;
3) aizgalde, die Seitenbretter am Wagen
BD. 167.
Kļūdu labojums:
Konv. 1 3346 = Konv. 2 3346
Avots: ME I, 26
1) der Raum hinter dem Bretterverschlag für Mastschweine, Kälber, Schafe, Geflügel; auch ein Bretterverschlag überhaupt:
aizgaldu taisīt. aizgaldā jāliek cūka. dažus putnus iesluoga mazās aizgaldās Konv. 1 3346. caurums, pa kuŗu rudeņuos laida kartupeļus aizgaldā Vīt. 4;
2) der nächste Raum hinter dem Tische:
viņas izgāja iz aizgaldes Kaudz. M. nelaida nevienu nuo aizgalda ārā BW. III, 1, 31. Gewöhnlich im Lokativ: vainaks - krīt tautiešu aizgaldē Ltd. 2263. kas tā tāda kazas galva sēd bāliņa aizgaldē BW. 21241,1;
3) aizgalde, die Seitenbretter am Wagen
BD. 167.
Kļūdu labojums:
Konv. 1 3346 = Konv. 2 3346
Avots: ME I, 26
aizgārds
àizgārds (li. gar̃das), Bretterverschlag im Stalle, gew. aizgalds: un siventiņš aizgārdā cisās šņāc Jan.
Avots: ME I, 26
Avots: ME I, 26
aizgoļa
àizguoļa, ein Bretterverschlag im Stalle, gew. aizgalds K. [vielleicht eine Kontamination von guoļa und aizgalds].
Avots: ME I, 29
Avots: ME I, 29
apcirknis
apcìrknis PS., apcir̃knis C. (ap + cìrst),
1) ein kastenähnliches, aus einem Bretterverschlag bestehendes Fach in der lettischen Kornkammer, der Kleete, Kornkasten,
in Ober-Kurl. aruods genannt: nabagam pavasarī visi apcirkņi tukši;
2) auch sonst ein Fach, eine Abteilung zur Aufbewahrung verschiedener Gegenstände:
naudas istabā bijuši trīs apcirkņi pilni ar naudu LP. VII, 1082. siena šķūnis jau apcirknī pilns Vēr. I, 257;
3) übertragen wie das deutsche Schrein:
dvēseles apcirkņuos, im Schrein der Seele. visi mūsu ievē̦ruojumi mīt mūsu apziņas apcirkņuos DJ. II, 74; ziņu apcirknis, die Nachrichtenrubrik in einer Zeitschrift Vēr. II, 254. nuo apputējušiem senatnes apcirkņiem viņš iznesa un atdeva jaunajai pasaulei neievērībā pame̦stās garīgās mantas Vēr. I, 1289;
4) Brunnenbrüstung:
stipriem gruodiem izbūvē̦ta aka, ar augstu apcirkni virsū Druva III, 9 (Saul.).
Kļūdu labojums:
jāizmet teikums (zu streichen ist der Satz): naudas istabā bijuši trīs apcirkņi pilni ar naudu LP. VII, 1082.
Avots: ME I, 79
1) ein kastenähnliches, aus einem Bretterverschlag bestehendes Fach in der lettischen Kornkammer, der Kleete, Kornkasten,
in Ober-Kurl. aruods genannt: nabagam pavasarī visi apcirkņi tukši;
2) auch sonst ein Fach, eine Abteilung zur Aufbewahrung verschiedener Gegenstände:
naudas istabā bijuši trīs apcirkņi pilni ar naudu LP. VII, 1082. siena šķūnis jau apcirknī pilns Vēr. I, 257;
3) übertragen wie das deutsche Schrein:
dvēseles apcirkņuos, im Schrein der Seele. visi mūsu ievē̦ruojumi mīt mūsu apziņas apcirkņuos DJ. II, 74; ziņu apcirknis, die Nachrichtenrubrik in einer Zeitschrift Vēr. II, 254. nuo apputējušiem senatnes apcirkņiem viņš iznesa un atdeva jaunajai pasaulei neievērībā pame̦stās garīgās mantas Vēr. I, 1289;
4) Brunnenbrüstung:
stipriem gruodiem izbūvē̦ta aka, ar augstu apcirkni virsū Druva III, 9 (Saul.).
Kļūdu labojums:
jāizmet teikums (zu streichen ist der Satz): naudas istabā bijuši trīs apcirkņi pilni ar naudu LP. VII, 1082.
Avots: ME I, 79
būris
‡ II bũris,
1) ein Vogelbauer
U. u. a.;
2) ein Zelt
Golg.; ein schlecht gebauter Anbau wo der Wind durchblasen kann (mit ù 2 ) Saikava ("= bū-cenis"); ein Bretterverschlag für Schweine am Ende des laĩdars AP.; skuju bũris AP., = slietenis 1; eine Laubhütte Lis. (mit ù 2 ); žagaru būrī (Var.: būdā) BW. 21285, 1. Aus mnd. bûr "Bauer, Gehäuse".
Avots: EH I, 257
1) ein Vogelbauer
U. u. a.;
2) ein Zelt
Golg.; ein schlecht gebauter Anbau wo der Wind durchblasen kann (mit ù 2 ) Saikava ("= bū-cenis"); ein Bretterverschlag für Schweine am Ende des laĩdars AP.; skuju bũris AP., = slietenis 1; eine Laubhütte Lis. (mit ù 2 ); žagaru būrī (Var.: būdā) BW. 21285, 1. Aus mnd. bûr "Bauer, Gehäuse".
Avots: EH I, 257
ciemnieks
cìemnieks [li. kieminiñkas, "гостейник"], cieminieks, ciemenieks Spr., ein zum Dorfe Gehöriger; ein Gast: cieminieki lielījās BW. 725; einer, der zur Herrnhuterversammlung geht oder von ihr kommt U.
Avots: ME I, 393
Avots: ME I, 393
lāksts
I lãksts, lāksta, lākstis (nom. pl.) U.,
1) ein Bretterverschlag zu Brutnestern für Gänse, Enten, Tauben
Essern n. U., Grünh.: pīļu lāksti, zuošu guoļ[a] tautu dē̦la istabiņa BW. 25811. izvanda sānus pīļu lākstiem Alm. priekšpuisis ierīkuoja lākstus, kuŗuos baluoži perēja Degl.;
2) lãksts, die Raufe:
lākstā liek guovīm ē̦damuo Sassm. [Wohl nach Leskien Nom. 531 (mit eingeschobenem k ausli. lãstai "Bretterverschlag für Gänsenester"; vgl. lāsts.]
Avots: ME II, 437
1) ein Bretterverschlag zu Brutnestern für Gänse, Enten, Tauben
Essern n. U., Grünh.: pīļu lāksti, zuošu guoļ[a] tautu dē̦la istabiņa BW. 25811. izvanda sānus pīļu lākstiem Alm. priekšpuisis ierīkuoja lākstus, kuŗuos baluoži perēja Degl.;
2) lãksts, die Raufe:
lākstā liek guovīm ē̦damuo Sassm. [Wohl nach Leskien Nom. 531 (mit eingeschobenem k ausli. lãstai "Bretterverschlag für Gänsenester"; vgl. lāsts.]
Avots: ME II, 437
nodzirdīt
nùodzirdît,
1): n. teļu tauku Vank. n. cūkas ar suliņām Linden in Kurl., Ramkau, Sonnaxt;
2) od.
3): nuodzirdēju kaiminīšus Tdz. 56255; ‡
5) als (flüssiges) Viehfutterverbrauchen
Seyershof: ābeļu lapas nuodzirdīja ruden guovju dzērienā.
Avots: EH II, 43
1): n. teļu tauku Vank. n. cūkas ar suliņām Linden in Kurl., Ramkau, Sonnaxt;
2) od.
3): nuodzirdēju kaiminīšus Tdz. 56255; ‡
5) als (flüssiges) Viehfutterverbrauchen
Seyershof: ābeļu lapas nuodzirdīja ruden guovju dzērienā.
Avots: EH II, 43
pārvārte
pãrvā̀rte,
1) auch pãrvā̀rta, nach U. auch pãrvārti, der Ort jenseit der Pforte; - die zunächst an der Gesindepforte gelegene Trift, insbesondere Schweineweide
Autz n. U.: mans brālītis kaŗā gāja, pārvārtā (Var. 3: pie vārtiem) nūju grieza, vgl. BW. 31990, 4. šuogad pārvārte uzarta Hasenp. U. trennt von diesem Worte wohł mit Unrecht pārvārte, verbessertes, mehrfach bearbeitetes Land Oppek., letzteres zu pārvērst in Beziehung setzend;
[2) ein Bretterverschlag für Schweine hinter einer Pforte
Katzd.].
Avots: ME III, 186
1) auch pãrvā̀rta, nach U. auch pãrvārti, der Ort jenseit der Pforte; - die zunächst an der Gesindepforte gelegene Trift, insbesondere Schweineweide
Autz n. U.: mans brālītis kaŗā gāja, pārvārtā (Var. 3: pie vārtiem) nūju grieza, vgl. BW. 31990, 4. šuogad pārvārte uzarta Hasenp. U. trennt von diesem Worte wohł mit Unrecht pārvārte, verbessertes, mehrfach bearbeitetes Land Oppek., letzteres zu pārvērst in Beziehung setzend;
[2) ein Bretterverschlag für Schweine hinter einer Pforte
Katzd.].
Avots: ME III, 186
pavaldnieks
rīteru
šterva
tāle
terva
tervēt
tervêt, -ẽju,
1) prügeln
LKVv., Bilsteinshof n. Etn. I, 153;
2) fressen, gierig essen
LKVv., Wessen, (mit er̂) Bers., Gr.-Buschh.: šis gan tervē! trešuo šķīvi zupas jau ē̦d Gr.-Buschh.;
3) viel (auf einmal) trinken, saufen
(mit èr 2 ) Golg. Zur Bed. 1 vgl. terve I, zur Bed. 2 und 3 - terve II.
Avots: ME IV, 168
1) prügeln
LKVv., Bilsteinshof n. Etn. I, 153;
2) fressen, gierig essen
LKVv., Wessen, (mit er̂) Bers., Gr.-Buschh.: šis gan tervē! trešuo šķīvi zupas jau ē̦d Gr.-Buschh.;
3) viel (auf einmal) trinken, saufen
(mit èr 2 ) Golg. Zur Bed. 1 vgl. terve I, zur Bed. 2 und 3 - terve II.
Avots: ME IV, 168
tetervēns
te̦te̦rvē̦ns AP., Selsau, Tirs., (erschlossen aus hoch1e tatarvāns) Druv. n. RKr. XVII, 83; Etn. ll, 137, te̦te̦rve̦ns Geistershof, Peb., terve%CC%A6ns">teterve̦ns N.-Peb. n. Latv. Saule 1927, S. 618, te̦tirve̦ns Bers., Biestmilch, die erste Milch der Kuh; gebackene Biestmilch Peb. - Etwa nach der Farbe zu teteris I ??
Avots: ME IV, 169
Avots: ME IV, 169