svā̀rstît (li. 
svarstýti  "mehrfach wägen") C., Wolmarshof, Jürg., Arrasch, Golg., Selsau, 
svârstît 2 Dunika, 
svãrstît PS., Salis, Ruj., Bauske, Dond., Wandsen, 
-u, -ĩju,1)  wägen, in der Hand wägen; öfter heben Ronneb., Smilt.,  
mit dem Hebel heben; schwingen, schwenken: cel, tautieti, man pūriņu, necel gauži svārstīdam[s]! BW. 16679, 12. 
svārsta graudus saujā Purap. Kkt. 62. 
svārstīja gausi augumu nuo vienas kājas uz uotru A. XXI, 27. 
ze̦ltaugļu svārstīti tur kuoki luokās A. XX, 232. Refl. 
-tiês,  schwanken, taumeln U.: 
iedams svārstījies R. Sk. II, 134. 
vāģiem pa sliktuo... ceļu svārstuoties Saul. R. I, 80, 
svārstījās starp diviem poliem A. XX, 494. 
viņš kâ pārliecībā svārstīdamies jautāja 948. 
Zu svḕrt.Avots: ME III, 
1145