apsumināt
apsuminât, tr., begrüssen, willkommen heissen: viesus. Refl. -tiês, sich begrüssen: un tie apsuminājās viens uotru II Mos. 18, 7.
Avots: ME I, 127
Avots: ME I, 127
Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'sumināt' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'sumināt' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:
Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (6)
pasumināt
sasumināties
sumināt
I suminât,
1): das Zitat aus BW. 32013 (ME. III, 1120) dürfte unter 3) gehören; Belege aus den ältesten Texten gibt Zēvers IMM. 1932 I, 144;
3): meita nuo priecas sumināja jam ruokas Pas. XV, 138 (aus Kokoreva). puišus ... apķe̦rdama sumināju Tdz. 41503,2 (aus Kārsava). Refl. -tiês, ‡
4) einander küssen:
jie gribēja s. Tdz. 58729 (aus Šķaune).
Avots: EH II, 602
1): das Zitat aus BW. 32013 (ME. III, 1120) dürfte unter 3) gehören; Belege aus den ältesten Texten gibt Zēvers IMM. 1932 I, 144;
3): meita nuo priecas sumināja jam ruokas Pas. XV, 138 (aus Kokoreva). puišus ... apķe̦rdama sumināju Tdz. 41503,2 (aus Kārsava). Refl. -tiês, ‡
4) einander küssen:
jie gribēja s. Tdz. 58729 (aus Šķaune).
Avots: EH II, 602
sumināt
I suminât L. (in Kurl.),
1) bewillkommnen,
(Warkl., Bauske) ehrfurchtsvoll begrüssen U., Bershof, in Kurl. n. L. II, 333, Elv., Manz., Elger, Glück: ne˙viens māsiņu nesumināja RKr. XVI, 179. šuodien tevi baznīcā trīs eņģeļi sumināja (Var.: sveicināja, sludināja) BW. 1408. meitas šur brauc puišu suminātu 20935. lai es tevi sumināju ar tē̦rauda zuobentiņu 13730, 18. bajārs mani nabadzinu ar kājiņu sumināja (Var.: sveicināja) 31172, 3. es savam kumeļam nagu nagus sumināju (Var.: pabučuoju) 32013. uozuols liepu sumināja Biel. 1278. mēs... tevi suminam MWM. IV, 685. tūkstuoškārt es tevi suminu Vēr. II, 454. ja tuo sumināja par "kungu" Alm. Kaislību varā 38. dievu sumināt ("ehren und anbeten") Warkl. esi augsti sumināta! R. Sk. II, 34. tavu varu sumina Rainis Ant. un Kl. 74, visiem tâ sumināta (gefeiert) A. v. J. 1892, II, 38. bažas par kungu sumināšanu Alm. Kaislību varā 67;
2) "?": miegs tev[i] sumina U., der Schlaf meldet sich bei dir.
miedziņš mani sumināja (Var.: labināja, aicināja, karināja) BW. 6768. miegs sāka drīz viņai acis sumināt Janš. Paipala 30;
3) küssen
Warkl., Warkh., Zvirdzine, Gaigalava. Refl. -tiês,
1) sich begrüssen:
(kuoku) galuotnes vēja luocītas sasniedzas, sastuopas un viena ar uotru suminās Janš. Dzimtene V, 20; sich bekannt machen Elv., St., Für. I;
2) "sich begeistern"
A. - Autz;
3) prahlen; einander rühmen
Smilten. Nebst sumêt 1 zu sumis?
Avots: ME III, 1120, 1121
1) bewillkommnen,
(Warkl., Bauske) ehrfurchtsvoll begrüssen U., Bershof, in Kurl. n. L. II, 333, Elv., Manz., Elger, Glück: ne˙viens māsiņu nesumināja RKr. XVI, 179. šuodien tevi baznīcā trīs eņģeļi sumināja (Var.: sveicināja, sludināja) BW. 1408. meitas šur brauc puišu suminātu 20935. lai es tevi sumināju ar tē̦rauda zuobentiņu 13730, 18. bajārs mani nabadzinu ar kājiņu sumināja (Var.: sveicināja) 31172, 3. es savam kumeļam nagu nagus sumināju (Var.: pabučuoju) 32013. uozuols liepu sumināja Biel. 1278. mēs... tevi suminam MWM. IV, 685. tūkstuoškārt es tevi suminu Vēr. II, 454. ja tuo sumināja par "kungu" Alm. Kaislību varā 38. dievu sumināt ("ehren und anbeten") Warkl. esi augsti sumināta! R. Sk. II, 34. tavu varu sumina Rainis Ant. un Kl. 74, visiem tâ sumināta (gefeiert) A. v. J. 1892, II, 38. bažas par kungu sumināšanu Alm. Kaislību varā 67;
2) "?": miegs tev[i] sumina U., der Schlaf meldet sich bei dir.
miedziņš mani sumināja (Var.: labināja, aicināja, karināja) BW. 6768. miegs sāka drīz viņai acis sumināt Janš. Paipala 30;
3) küssen
Warkl., Warkh., Zvirdzine, Gaigalava. Refl. -tiês,
1) sich begrüssen:
(kuoku) galuotnes vēja luocītas sasniedzas, sastuopas un viena ar uotru suminās Janš. Dzimtene V, 20; sich bekannt machen Elv., St., Für. I;
2) "sich begeistern"
A. - Autz;
3) prahlen; einander rühmen
Smilten. Nebst sumêt 1 zu sumis?
Avots: ME III, 1120, 1121
sumināt
II suminât, summen Salisburg n. Etn. I, 32 (hier daneben angeblich auch sumt; dies vielleicht fehlerhaft für sumêt auf Grund der III p. prs. sum konstruiert), Lös. n. D. L. feļet. 1891 (hier auch vom Summen eines Menschen): bites sumina (auch in Laud., Odensee), ka visi kuoki līguojas Etn. I, 32. vaguļi suminādami liduo pa gaisu. saņēmās vēsmiņa čukstēt un maigi sumināt A. 1897, S. 211. Refl. -tiês "sich leise unterhalten" Zerrauxt.
Avots: ME III, 1121
Avots: ME III, 1121