nostudzināt
nùostudzinât, tr., abschütteln: nuostudzini kādus ābuolus nuo kuoka! Ahs. n. RKr. XVII, 43.
Avots: ME II, 861
Avots: ME II, 861
Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'studzināt' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'studzināt' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:
Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (5)
sastudzināt
sastudzinât, ‡
3) "saskubināt" Grünw., Siuxt; ‡
4) (Geld) zusammenwerfen:
sastudzināsim visi pa latam! Grünw., Siuxt.
Avots: EH II, 452
3) "saskubināt" Grünw., Siuxt; ‡
4) (Geld) zusammenwerfen:
sastudzināsim visi pa latam! Grünw., Siuxt.
Avots: EH II, 452
sastudzināt
sastudzinât,
1) festdrücken:
puisis, mĩdams siena ve̦zumu, tuo krietni sastudzināja Nigr., Dond. puisis, apķēris meitu nuo muguras puses, tuo sastudzināja den Geschlechtsakt nachmachend) Nigr.;
2) = savicinât: s. kūju Saikava. Refl. -tiês, sich hastig zurechtmachen: sastudzinājāmies iet tirgū Nigr.
Avots: ME III, 750
1) festdrücken:
puisis, mĩdams siena ve̦zumu, tuo krietni sastudzināja Nigr., Dond. puisis, apķēris meitu nuo muguras puses, tuo sastudzināja den Geschlechtsakt nachmachend) Nigr.;
2) = savicinât: s. kūju Saikava. Refl. -tiês, sich hastig zurechtmachen: sastudzinājāmies iet tirgū Nigr.
Avots: ME III, 750
studzināt
studzinât, Refl. -tiês: Bewegungen machen Frauenb.: kad viņam uznāca lēkme, tad viņš ar ruokām studzinājās.
Avots: EH II, 593
Avots: EH II, 593
studzināt
studzinât,
1) drohend schwingen, fuchteln:
st. kam dūri gar de̦gunu Kurs., Frauenb., Kalleten; schnell hin und her resp. auf und ab oder vorwärts und zurück bewegen Stenden, (vom Geschlechtsakt) Turlau, Lennew.: ērzelis studzina savu mīsli MSil., Naud. Jancis pimpi studzināja BW. 35078. studzini, brālīti, sav[u] labu lietu! 35534; puišiem tāds ieradums pīpi zuobuos studzināt Naud.; "bakstīt" Frauenb.; schütteln Frauenb.: kāp man (ābelei) virsū, studzini, purini! BW. VI, S, 154; "samudināt, saskubināt" Grünwald; "= stedzinât II" Schibbenhof; 2) "etwas lange in der Hand halten" (?): studzināja tuo krūzīti tik ilgi, kamē̦r izsvieda ar Swehthof; 3) studzināt (vielleich mit -ū-?), sich langsam vorwärtsbewegwn, bes. Vom langsamen Fahren Salis. Refl. -tiês, = raustīties, Zuckungen habeh: kamdēļ tu tâ studzinājies, vai nevari mierīgi gulēt? Dond. studzinâ(ties) 1 wohl nebst stugurêt zu norw. stauka, anfrk. stūkan "stossen", obd. stauchen "mit dem Fuss stossen; steif in die Höhe stehen machen", li. stúgti "in die Höhe stehen" u. a. (bei Walde Vrgl. Wrtb. II, 616 f., s. auch Būga KSn. I, 222); zur Bed. 3 vgl. Speziell li. stauginėti "schlendern" (wozu Walde l. c. 617).
Avots: ME III, 1100, 1101
1) drohend schwingen, fuchteln:
st. kam dūri gar de̦gunu Kurs., Frauenb., Kalleten; schnell hin und her resp. auf und ab oder vorwärts und zurück bewegen Stenden, (vom Geschlechtsakt) Turlau, Lennew.: ērzelis studzina savu mīsli MSil., Naud. Jancis pimpi studzināja BW. 35078. studzini, brālīti, sav[u] labu lietu! 35534; puišiem tāds ieradums pīpi zuobuos studzināt Naud.; "bakstīt" Frauenb.; schütteln Frauenb.: kāp man (ābelei) virsū, studzini, purini! BW. VI, S, 154; "samudināt, saskubināt" Grünwald; "= stedzinât II" Schibbenhof; 2) "etwas lange in der Hand halten" (?): studzināja tuo krūzīti tik ilgi, kamē̦r izsvieda ar Swehthof; 3) studzināt (vielleich mit -ū-?), sich langsam vorwärtsbewegwn, bes. Vom langsamen Fahren Salis. Refl. -tiês, = raustīties, Zuckungen habeh: kamdēļ tu tâ studzinājies, vai nevari mierīgi gulēt? Dond. studzinâ(ties) 1 wohl nebst stugurêt zu norw. stauka, anfrk. stūkan "stossen", obd. stauchen "mit dem Fuss stossen; steif in die Höhe stehen machen", li. stúgti "in die Höhe stehen" u. a. (bei Walde Vrgl. Wrtb. II, 616 f., s. auch Būga KSn. I, 222); zur Bed. 3 vgl. Speziell li. stauginėti "schlendern" (wozu Walde l. c. 617).
Avots: ME III, 1100, 1101