Paplašinātā meklēšana

I starks: auch (mit ar̃ ) Kl.-Roop, Salis, (mit àr ² ) Erlaa, Linden in Kurl., (mit ar̂ ) Auleja, Zvirgzdine.

Avots: EH II, 571

I starks, s. starka.

Avots: ME III, 1045

II starks, der Sandart (lucioperca sandra Cuv.) Natur. XXXVII, 1; auch ste̦rks, stārks, stārķis. Vgl. li. starkas, stêrkas, apr. starki dass. und dazu Niedermann FBR. VIII, 8.

Avots: ME III, 1045

àiztikt, intr.,

1) hingelangen:
tad zini, kur tu aiztieci LP. V, 43; priekšā aiztikt, vorauseilen, überholen, übertreffen: duošu tev kumeļu, ar kuŗu aiztiksi vēl brāļiem priekšā LP. IV, 94. tu jau ar valuodu viņam priekšā aiztiksi RKr. VI, 25;

2) anreichen:
ce̦pure pakārta par augstu; bē̦rns nevar aiztikt, auch mit dem Obj.: bē̦rns tai od. tuo nevar aiztikt;

3) tr.,

a) anrühren, berühren, antasten:
viņa lūgusies, lai tuo aizliekuot ar pātagas galu LP. III, 103. sieva auzas nebij ne aiztikuse LP. III, 88; zuweilen mit dem Dativ: tiklīdz viņiem aiztiekuot, tad tie paliekuot par naudu LP. VII, 1038;

b) fig. anrührend verletzen, beleidigen:
zvē̦ri neaiztika brālim ne mata spruodziņu LP. VI, 606. bē̦rni nebijuši aiztikti Etn. II, 16. spuogi sākuši ceļa gājējus aiztikt LP.VI, 41. starks ir neaiztiekams, svē̦ts putns Etn. III, 9;

c) anrühren ein hingelegtes unheilvolles Zaubermittel od. einen nach dem Volksglauben unntastbaren Gegenstand, Leid zufügen einem nach dem Volksglauben unantastbaren Tiere:
akmeni izve̦ldams tu esi aizticis LP. VII, 651, beim Herausheben des Steines bist du mit einem unheilbringenden Gegenstande in Berührung gekommen. vai šī nee̦suot tām lubām aiztikusi LP. VII, 327; [d) antreffen: kuŗu nu tā pastara diena tāduos grē̦kuos aiztiks, tam būs tā diena gŗūta Manc. Post. I, 23]. Subst. àizticẽjs, der anrührt, beleidigt.

Kļūdu labojums:
aiztiksi = neaiztiksi

Avots: ME I, 56

nùokrakstêt, nùokrakšķêt [Dond., Plm.], nùokrakšêt, nùokrakšķinât, einen krachenden, knackenden, klappernden Laut von sich geben: kauli, gulta, durvis nuokrakst. kliņķis nuokrakšēja R. Sk. II, 137. kad starks nuolaižas ligzdā, tad tas mē̦dz nuokrakšķināt Ahs. n. RKr. XVII, 41. kuoks nuokrakstēja, - tūliņ lūdzis Dond.

Avots: ME II, 800

par̃kšķêt [Ruj., Arrasch], parkšêt, [paršķêt Wessen], intr., [schnarren Ruj.], quarren, klappern: [parkšķēja grieza Veselis Saules kapsē̦ta 99.] skat, kâ tie spiežas, grūstās, parkš! Rainis. lietus parkšēja pret vaguona jumtu MWM. VIII, 922. [akmens pār̃kšķē̦dams vēlās pa skaidu jumtu Jürg. kas tur parkšķ uz jumta? Salgaln. starks klabina, ka parkš (od. paršķ) vien Wessen.]

Avots: ME III, 91

pāršķinât, für parkšķinât: jau starks uz ligzda stāv un pāršķina.

Avots: ME III, 181

stàrka ² Prl.,

1) starka PS., Nötk., stàrka ² Lös., Sunzel, Lis., Saikava, Kl., starka Lub., starks Salis, Wolm. (mit ar̃), Mag. XIII, 39; Pas. IV, 29 (aus Selg.) Warkl., star̂ķis Mar. n. RKr. XVII,108, Selsau, Schwanb., staiķis C., Jürg., Arrasch, Schujen, Ruj., stàrķis ² Sunzel, Meiran, der Storch;

2) ein Mensch mit sehr langen Beinen
U. Nebst stārks und li. starkus aus mnd. stork, vgl. Niedermann Festgabe für A. Kaegi 83 ff.

Avots: ME III, 1045

II stārks, der Sandart (perca lucioperca) L., Fischer 118. Vgl. starks II.

Avots: ME III, 1051

ste̦rks (li. stérkas), der Sandart (lucioperca sandra) RKr. IX, 94. Zu starks II.

Avots: ME III, 1062

tar̃ks Bald., Grünw., (mit ar̂ ²⁾ Seppkul, U. aus Lennew., Ledmannshof n. Latv. Saule v. J. 1924, S. 169, = starks">starks, der Storch. Zum Anlaut s. FBR. X, 54.

Avots: ME IV, 132

uzstirât, weit and bedächtig ansschreitend hinaufgehen: starks uzstirājis kalnā Saikava.

Avots: ME IV, 385