Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'slaistīt' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'slaistīt' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:
Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (12)
aizslaistīt
apslaistīt
‡ apslàistît, ringsum (etwas dagegen anstemmend) stützen (perfektiv): a. māju ar mietiem Bers., C., Selsau, Warkl.
Avots: EH I, 114
Avots: EH I, 114
atslaistīt
‡ atslaistît,
1) "= atsliet" Wid.: "slaistu, slaistu, bet te tik daudz kritumu, ka nevaru vien diezgan atslaistît" Festen; "Stützen anlegen" Peb., Tirsen u. a.;
2) wiederholt emporrichten:
a. ragus;
3) etwas Angelehntes wegnehmen
Nautrē̦ni: a. atspaidus nuo zārda. atslaisti nuo klēts gala žuburus! Refl. -tiês,
1) sich umhertreibend hergelangen
Bers., Nautrē̦ni;
2) zur Genüge faulenzen
Bauske.
Avots: EH I, 167
1) "= atsliet" Wid.: "slaistu, slaistu, bet te tik daudz kritumu, ka nevaru vien diezgan atslaistît" Festen; "Stützen anlegen" Peb., Tirsen u. a.;
2) wiederholt emporrichten:
a. ragus;
3) etwas Angelehntes wegnehmen
Nautrē̦ni: a. atspaidus nuo zārda. atslaisti nuo klēts gala žuburus! Refl. -tiês,
1) sich umhertreibend hergelangen
Bers., Nautrē̦ni;
2) zur Genüge faulenzen
Bauske.
Avots: EH I, 167
izslaistīt
izslàistît, tr., erheben: zaķis ausis izslaistīja MWM. VIII, 412. Refl. - tiês, sich erheben, hervorragen: galdu kājas bija izslaistījušās pa ve̦zumu.
Avots: ME I, 799
Avots: ME I, 799
noslaistīt
nùoslàistît, tr., (mit Pfählen) bestecken, umstellen Spr. Refl. -tiês, trödeln, sich rekeln, faul bei der Arbeit sein, sich umhertreiben: nuoslaistās tik gar pakšķiem MWM. VII, 5.
Avots: ME II, 850
Avots: ME II, 850
paslaistīt
paslaistît, ein wenig emporheben und sofort zurückziehen: kukainis paslaistīja ragus; p. galvu. Refl. -tiês, eine Weile faulenzen.]
Avots: ME III, 101
Avots: ME III, 101
saslaistīt
saslaistît, ‡
2) aufstellen (eine Reihe von Objekten):
lûkus plêst, lieliem baķiem s. Tdz. 36712.
Avots: EH II, 448
2) aufstellen (eine Reihe von Objekten):
lûkus plêst, lieliem baķiem s. Tdz. 36712.
Avots: EH II, 448
saslaistīt
saslaistît, tr., aufstellend, aneinanderstellend anfertigen: tautu dē̦la istabiņa žagariem saslaistīta BW. 25831, 2. atradu (sc.: istabiņu) skangaliem saslaistītu 25816, 2. Refl. -tiês, sich in die Höhe heben: matu palieki gar galvas sāniem saburzījušies un saslaistījušies Saul. I, 134.
Avots: ME III, 735
Avots: ME III, 735
slaistīt
slàistît: s. kārtiņas, mietus Saikava. zuosis slaista kaklus ebenda. kad rudzus kuļ ar bluķi, tad klājienu taisuot rudzus sāk s. nuo vida un tad tik liek piezvilus AP. Refl. -tiês,
1): zirgs slaistās, bet neve̦lk Kaltenbr. spieķis vien tam slaistās ruokā Seyershof;
3): auch Auleja.
Avots: EH II, 519
1): zirgs slaistās, bet neve̦lk Kaltenbr. spieķis vien tam slaistās ruokā Seyershof;
3): auch Auleja.
Avots: EH II, 519
slaistīt
slàistît C., PS. (li. šlaistyti Tiž. I, 236), slàistît 2 Kl., Prl., Kr., slaîstît 2 Karls., Iw., -u, -ĩju, tr., öfters in die Höhe heben U., recken; aufstellen: atiet . . . kaza ragus vien slaistīdama BW. 29101,1. ragus slaistīdami vēži likās vai nu uostuot, vai klausuoties Aps. VI, 8. zirgi iet viņiem gaŗām ausis slaistīdami MWM. VIII, 246. meitas galvas vien sāk slaistīt Poruk MWM. v. J. 1896, S. 789. viņš likās gultā un slaistīja kājas Duomas I, 926. kārtis slaistīt, Stangen aufstellen, aneinanderstellen U. stārasts slaista baltu spieķi kunga rijas piedarbā; tâ ve̦lns viņa dvēselīti slaistīs elles dibinā BW. 31505. Refl. -tiês (li, šlaistýtis "sich mehrfach lehnen an"),
1) sich in die Höhe heben; sich bäumen
U.: briedis nāce pār e̦ze̦ru, ragi vien slaistījās BW. 14192. pieci gadi akla ķēve ap siênām slaistījās 19434,1. kumeļš stāvu slaistījās 2940. jau slaistās zuobe̦ni A. XX, 293. lielie le̦dus gabali sāk slaistīties A. v. J. 1896, S. 204;
2) sich recken, rekeln
U.: ganu meita ieraduse paē̦nā slaistīties (Var.: pa zemīti vārtīties) BW. 11142 var.;
3) faul bei der Arbeit sein
U., Zaravič; sich ohne Arbeit umhertreiben Memelshof, Lieven-Bersen. Zu slìet.
Avots: ME III, 913, 914
1) sich in die Höhe heben; sich bäumen
U.: briedis nāce pār e̦ze̦ru, ragi vien slaistījās BW. 14192. pieci gadi akla ķēve ap siênām slaistījās 19434,1. kumeļš stāvu slaistījās 2940. jau slaistās zuobe̦ni A. XX, 293. lielie le̦dus gabali sāk slaistīties A. v. J. 1896, S. 204;
2) sich recken, rekeln
U.: ganu meita ieraduse paē̦nā slaistīties (Var.: pa zemīti vārtīties) BW. 11142 var.;
3) faul bei der Arbeit sein
U., Zaravič; sich ohne Arbeit umhertreiben Memelshof, Lieven-Bersen. Zu slìet.
Avots: ME III, 913, 914
uzslaistīt
uzslàistît,
1) wiederholt emporrecken:
gliemezis uzslaistīja ragus Bauske;
2) Schläge verabfolgen:
u. kam ar žagaru Wandsen. Refl. -tiês, umherbummelnd sich einfinden bei: nuo kurienes šis slaists uzslaistījies?
Avots: ME IV, 379
1) wiederholt emporrecken:
gliemezis uzslaistīja ragus Bauske;
2) Schläge verabfolgen:
u. kam ar žagaru Wandsen. Refl. -tiês, umherbummelnd sich einfinden bei: nuo kurienes šis slaists uzslaistījies?
Avots: ME IV, 379
Šķirkļa skaidrojumā (22)
blinderēt
bozīties
buôzîtiês 2,
1) sich sträubig machen
Salis;
2) faulenzen,
slaistīties Dond., Wandsen.]
Avots: ME I, 363
1) sich sträubig machen
Salis;
2) faulenzen,
slaistīties Dond., Wandsen.]
Avots: ME I, 363
dairīties
I daĩrîtiês,
1): auch Kaltenbr. (dàirêtiês 2 ), Wessen; "slaistīties apkārt, stāvēt dīkā" Kurmene: neiet vidā (hinein), bet dairās ap pakšiem Kaltenbr.
Avots: EH I, 303
1): auch Kaltenbr. (dàirêtiês 2 ), Wessen; "slaistīties apkārt, stāvēt dīkā" Kurmene: neiet vidā (hinein), bet dairās ap pakšiem Kaltenbr.
Avots: EH I, 303
gaistīties
‡ gaistîtiês, -uôs, -ĩjuôs, albern, tollen (mit aî 2 ) AP., (mit ài 2 ) Sessw. (dazu gehört offenbar auch die II p. plur. gaistaties aus AP. unter gaisteklis II): vai meita tā, kas ... ar puišiem gaistās, pluosās? Dünsb. Pridis un Tr., S. 90; "slaistīties, slinkuot" (mit aî 2 ) Schnehpeln.
Avots: EH I, 378
Avots: EH I, 378
ļimbāties
ļìmbâtiês 2 [Mar.], -ãjuôs
1) ["nespē̦kā grīļuoties" Holmhof; ļim̃bâtiês Jürg. "wackeln;
zvalstīties"]: četras kājas ļimbājas BW. 21003; [zu limbât?
2) ļimbāties 2 "slaistīties; bez vajadzības darīšanās jaukties" N.-Schwanb.].
Avots: ME II, 540
1) ["nespē̦kā grīļuoties" Holmhof; ļim̃bâtiês Jürg. "wackeln;
zvalstīties"]: četras kājas ļimbājas BW. 21003; [zu limbât?
2) ļimbāties 2 "slaistīties; bez vajadzības darīšanās jaukties" N.-Schwanb.].
Avots: ME II, 540
malzīties
malzîtiês,
1) sich jem. mit leerem Geschwätz aufdrängen:
kuo te ap mani malzies! Druw. n. Etn. II, 81;
2) ["ruhelos herumirren"
Saul.]: liesmas plēvināšanās un šaudīšanās malzījās viņa acīs A. v. J. 1896, S. 582. ruokā vēl malzījās sajūsminājums A. v. J. 1896, S. 99; [sich hin und her werfen, sich quälen, "lauzīties": visu nakti malzījuos lielās sāpes Bers. iestidzis dūņās malzījās visādi, bet laukā netika Bers.; "slinkumā guorīties, slaistīties" Sessw., Modohn; malzīties ("maisīties") pa kājām Warkl., Bers.; faulenzen; "gulšņāt (nuo vieniem sāniem uz uotriem)"]; in Schmerzen sich krümmen Bers. n. Etn. IV, 145.
Avots: ME II, 560
1) sich jem. mit leerem Geschwätz aufdrängen:
kuo te ap mani malzies! Druw. n. Etn. II, 81;
2) ["ruhelos herumirren"
Saul.]: liesmas plēvināšanās un šaudīšanās malzījās viņa acīs A. v. J. 1896, S. 582. ruokā vēl malzījās sajūsminājums A. v. J. 1896, S. 99; [sich hin und her werfen, sich quälen, "lauzīties": visu nakti malzījuos lielās sāpes Bers. iestidzis dūņās malzījās visādi, bet laukā netika Bers.; "slinkumā guorīties, slaistīties" Sessw., Modohn; malzīties ("maisīties") pa kājām Warkl., Bers.; faulenzen; "gulšņāt (nuo vieniem sāniem uz uotriem)"]; in Schmerzen sich krümmen Bers. n. Etn. IV, 145.
Avots: ME II, 560
milstīties
milstîtiês,
1) [sich bewegen
Nigr. (prs. mil̂stuôs 2)]: ap klintīm tvaiki milstījās Mciri 24;
[2) mil̂stīties 2 Bauske, störend wiederholt dazwischen treten:
kuo tu te milsties zem kājām? Bers.; milstīties, -uos, -ījuos"slaistīties" Ruj., N. - Schwanb., (mit ìl) N. - Peb., "ohne Arbeit die Zeit vergeuden" A. P. (mit il̂ 2);
3) "luncināties, klāt glausties": suns milstās ap cilvē̦ku (auch von Menschen) Dricē̦ni, Malta.]
Avots: ME II, 627
1) [sich bewegen
Nigr. (prs. mil̂stuôs 2)]: ap klintīm tvaiki milstījās Mciri 24;
[2) mil̂stīties 2 Bauske, störend wiederholt dazwischen treten:
kuo tu te milsties zem kājām? Bers.; milstīties, -uos, -ījuos"slaistīties" Ruj., N. - Schwanb., (mit ìl) N. - Peb., "ohne Arbeit die Zeit vergeuden" A. P. (mit il̂ 2);
3) "luncināties, klāt glausties": suns milstās ap cilvē̦ku (auch von Menschen) Dricē̦ni, Malta.]
Avots: ME II, 627
olīt
I uolît,
1): mit ùo AP.; acis uo. Blaum. Raksti VIII 4 (1937), 183. Refl. -tiês,
3): "uoluoties ders." ME. IV, 418 zu ersetzen durch "uoluoties ders. Liktenis 103";
4): "strādājuot skatīties apkārt un ne˙kā nedarīt" (mit ùo) AP., "slaistīties bez darba" (mit uo 2 ) Salis.
Avots: EH II, 743
1): mit ùo AP.; acis uo. Blaum. Raksti VIII 4 (1937), 183. Refl. -tiês,
3): "uoluoties ders." ME. IV, 418 zu ersetzen durch "uoluoties ders. Liktenis 103";
4): "strādājuot skatīties apkārt un ne˙kā nedarīt" (mit ùo) AP., "slaistīties bez darba" (mit uo 2 ) Salis.
Avots: EH II, 743
paēna
paẽ̦na, paēne, [bei Adolphi Gramm, S. 10 und Glück Hiob 40, 17 paēnis].
1) [paẽ̦na Salis], der Sehatten, ein schattiger Platz:
kādā paē̦ruī sēdi, tādā priecājies! ganu meita ieraduse paē̦nā slaistīties BW. 11142;
2) das Obdach, die Zuflucht:
nu, kaut ir rijā, kad tikai paē̦na! LP. VI, 160. kādam paē̦nu (paēni Br.) duot, einem Dach und Fach geben.
Avots: ME III, 24
1) [paẽ̦na Salis], der Sehatten, ein schattiger Platz:
kādā paē̦ruī sēdi, tādā priecājies! ganu meita ieraduse paē̦nā slaistīties BW. 11142;
2) das Obdach, die Zuflucht:
nu, kaut ir rijā, kad tikai paē̦na! LP. VI, 160. kādam paē̦nu (paēni Br.) duot, einem Dach und Fach geben.
Avots: ME III, 24
rēkāties
šāstīt
šâstît Kl., Bers., Druw., Erlaa, Festen, Odensee, Selsau, Sessw., Tirs., unterbringen Gr. - Sessau: tik daudz piena, ka nevar ne˙kur šāstīt (likt) Erlaa. kâ tevi te vēl varēs šāstīt? A. XI, 101. Refl. -tiês, = dēties I 1, Ruhe finden: ne˙kur nevaru šâstīties Bers., Saikava, Lasd., Kreuzb. nevar vairs šâstīties aiz nepacietības Fest.; šâstities Nötk., Lub. "= dauzīties"; in Sessw. ="ālēties [auch in Bers.], lielīgi runāt, draiskulīgi izturēties, vieglprātīgi mē̦tāties ar naudu"; in Druw. (mit â) = "dēties, laiku pavadīt; slaistīties
Avots: ME IV, 13
Avots: ME IV, 13
sazvīrot
sazvīruôt,
1) "?": vecītis sazvīruojis ar zarainuo kūju, ka zils un zaļš gar ausīm šķīdis gaļas vārītājam LP. VI, 557;
2) "saslaistīt" Nötk.; "aufheben" (mit î 2 ) Panemune;
3) "etwas im Wasser Befindliches in eine starke Bewegung versetzen:
nesazvīruo tuo laivu tik stipri! Planetzen; in Bewegung versetzen (mit ĩ) Bixten.
Avots: ME III, 799
1) "?": vecītis sazvīruojis ar zarainuo kūju, ka zils un zaļš gar ausīm šķīdis gaļas vārītājam LP. VI, 557;
2) "saslaistīt" Nötk.; "aufheben" (mit î 2 ) Panemune;
3) "etwas im Wasser Befindliches in eine starke Bewegung versetzen:
nesazvīruo tuo laivu tik stipri! Planetzen; in Bewegung versetzen (mit ĩ) Bixten.
Avots: ME III, 799
slaisties
slaistiês, sich reckeln Kawall n. U.; wohl als ein tahmisches slaiste̦s aus slaistīties aufzufassen.
Avots: ME III, 914
Avots: ME III, 914
šļaustīties
šļaûstîtiês, arbeitend faulenzen (slaistīties) Bers., Lasd., Saikava, Sessw.; sich wiederholt hinlegen und erheben, sich hin und her drehen Nötk.; šļâustîtiês 2 Ogershof, Warkl., sich rekeln; vgl. auch nùošļaustîties.
Avots: ME IV, 68
Avots: ME IV, 68
sliet
slìet (li. šliẽti "anlehnen") Neuenb., PS., Wolm. u. a., sliêt 2 Karls., Līn., Iw., slìet 2 Kl., Prl., slìenu od. sleju U., slèju,
1) tr., anlehnen, stützen, in die Höhe richten
U., Spr.; in die Höhe stehen machen; (etwas) anlehnend, aufrichtend anfertigen: Kurzemē strupi puiši, pie zirgiem trepes slien BW. 9764. tu dzīries mūs[u] māsiņu sliet par bildi kaktiņā 26087. piepēšas izbailes matus tiem slien MWM. IX, 285. zārdu sliet PS. RKr. XV, 26. sliet slieteni Lös. n. Etn. II, 32. nuo plintēm namus slien BW. 31933, 17. stāvu sliet, aufrecht stellen U.;
2) intr., sich bäumen:
stāvu slien, nuozviedzas ... kumeliņš BW. 29972, 1 var. - Refl. -tiês,
1) sich anlehnen, sich stützen
U.; sich bäumen U., Spr. (in dieser Bed. namentl. stāvu(s) od. augšā slieties): suns slējās un lēca smilkstē̦dams ap Lienu Kaudz. M. 248. slējās stāvu kumeliņš BW. 11046. jums tad mati stāvu slietuos, ja visu atklātu Krišs Laksts 30. vai slìesies augšā, vai nē! sagt man zu einem Liegenden resp. Schlafenden Drosth. varē̦tu jau tie vācieši slìeties augšā! ... nav ne˙kāda vārtīšanās vairs pa gultu Jauns. Nebst slaistīt, slita u. a. zu li. štýti "nach vorn sinken", nušlajìnti "umlehnen", atšlainis "Anbau", šlaĩtas " Abhang", šleĩvas "krummbeinig", pãšlitas "obliquus", šlãjos "Schlitten", apr. slayan "Schlittenkufe", slav. slojь "Schicht", ai. š̍ráyati "lehnt an", av. srayate "lehnt sich an", la. clīnāre "neigen", clīvus "Abhang", gr. χλίνω "lehne an", ir. clóin "Schief", clíath "crates", and. hlinon "lehnen", ae. hliƥ "Halde" u. a., s.Trautmann Wrtb. 308 f., Walde Wrtb.2 170.
Avots: ME III, 939, 940
1) tr., anlehnen, stützen, in die Höhe richten
U., Spr.; in die Höhe stehen machen; (etwas) anlehnend, aufrichtend anfertigen: Kurzemē strupi puiši, pie zirgiem trepes slien BW. 9764. tu dzīries mūs[u] māsiņu sliet par bildi kaktiņā 26087. piepēšas izbailes matus tiem slien MWM. IX, 285. zārdu sliet PS. RKr. XV, 26. sliet slieteni Lös. n. Etn. II, 32. nuo plintēm namus slien BW. 31933, 17. stāvu sliet, aufrecht stellen U.;
2) intr., sich bäumen:
stāvu slien, nuozviedzas ... kumeliņš BW. 29972, 1 var. - Refl. -tiês,
1) sich anlehnen, sich stützen
U.; sich bäumen U., Spr. (in dieser Bed. namentl. stāvu(s) od. augšā slieties): suns slējās un lēca smilkstē̦dams ap Lienu Kaudz. M. 248. slējās stāvu kumeliņš BW. 11046. jums tad mati stāvu slietuos, ja visu atklātu Krišs Laksts 30. vai slìesies augšā, vai nē! sagt man zu einem Liegenden resp. Schlafenden Drosth. varē̦tu jau tie vācieši slìeties augšā! ... nav ne˙kāda vārtīšanās vairs pa gultu Jauns. Nebst slaistīt, slita u. a. zu li. štýti "nach vorn sinken", nušlajìnti "umlehnen", atšlainis "Anbau", šlaĩtas " Abhang", šleĩvas "krummbeinig", pãšlitas "obliquus", šlãjos "Schlitten", apr. slayan "Schlittenkufe", slav. slojь "Schicht", ai. š̍ráyati "lehnt an", av. srayate "lehnt sich an", la. clīnāre "neigen", clīvus "Abhang", gr. χλίνω "lehne an", ir. clóin "Schief", clíath "crates", and. hlinon "lehnen", ae. hliƥ "Halde" u. a., s.Trautmann Wrtb. 308 f., Walde Wrtb.2 170.
Avots: ME III, 939, 940
slīmēt
šļodzīties
šļuodzîtiês Wid., = ļuodzîtiês; ceļi šļuogās A. XI, 126; "beim Arbeiten träg sein, slaistīties" (mit uô 2 ) Bauske.
Avots: ME IV, 80
Avots: ME IV, 80
smalstīties
smalstîtiês,
1) "sich umhertreiben"
Siuxt; "faulenzen, slaistīties":
2) "?": Dze̦guzītis ar tâ tik smalstījās vien; ne˙kādas skaidrības nevarēja dabūt A. v. J. 1902, S. 388.
Avots: ME III, 953
1) "sich umhertreiben"
Siuxt; "faulenzen, slaistīties":
2) "?": Dze̦guzītis ar tâ tik smalstījās vien; ne˙kādas skaidrības nevarēja dabūt A. v. J. 1902, S. 388.
Avots: ME III, 953
staboties
valdzīties
II valdzîtiês, -guôs, -dzijuôs, sich rekeln, die Glieder strecken Bers., Borchow, Hainasch, Kalzenau; faulenzen Pērse (mit àl 2 ); "slaistīties"; (III prs. valdzâs) gähnen Odensee. Zu valdzêtiês.
Avots: ME IV, 453
Avots: ME IV, 453
zolēties
zuõlêtiês,
1) "aiz pakšiem skatīties, slaistīties" Ronneb., Smilt., Trik.;
2) s. zuolêt.
Avots: ME IV, 759
1) "aiz pakšiem skatīties, slaistīties" Ronneb., Smilt., Trik.;
2) s. zuolêt.
Avots: ME IV, 759