noskrubt
‡ nùoskrubt, abnagen Durben: aitas nuoskrubušas kāpuostus līdz pat strungam. kazas nuoskrubušas žagarus.
Avots: EH II, 86
Avots: EH II, 86
Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'skrubt' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'skrubt' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:
Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (2)
skrubt
skrubt, nagen, kratzen (gew. in der Zstz. mit nuo-) Durben. wohl zu schwed. skrubba "scheuern", mnd. schrobben "reiben, kratzen"; vgl. auch skrube̦ns.
Avots: ME III, 898
Avots: ME III, 898
Šķirkļa skaidrojumā (3)
skrubināt
skrubinât,
1) nagen
U., knabbern Dr., knuspern, klauben V., Naud.; Durben: es kauliņus skrubināju (Var.: lupināju) BW. 31085, 2. tâ kâ pele... skrubinātu Pasaules lāp. 170. aitas skrubina (kuož līdz saknei) īsuo zâli Dunika;
2) mit der
skrubēvele hobeln Naud.;
3) nicht gerne geben, an sich halten
Für. I. Wohl zu skrubt; vgl. auch krubinât.
Avots: ME III, 898
1) nagen
U., knabbern Dr., knuspern, klauben V., Naud.; Durben: es kauliņus skrubināju (Var.: lupināju) BW. 31085, 2. tâ kâ pele... skrubinātu Pasaules lāp. 170. aitas skrubina (kuož līdz saknei) īsuo zâli Dunika;
2) mit der
skrubēvele hobeln Naud.;
3) nicht gerne geben, an sich halten
Für. I. Wohl zu skrubt; vgl. auch krubinât.
Avots: ME III, 898
skrubīt
skrubît, -ĩju,
1) mit dem Schrubhobel hobeln
U.;
2) mit einem stumpfen Beil behauen
(gew. in der Zstz. mit ap-) Freiziņ;
3) schrubben
V. vgl. skrubt.
Avots: ME III, 898
1) mit dem Schrubhobel hobeln
U.;
2) mit einem stumpfen Beil behauen
(gew. in der Zstz. mit ap-) Freiziņ;
3) schrubben
V. vgl. skrubt.
Avots: ME III, 898
skrubulis
skrubulis,
1) "ein winziger Bestandteil"
Siuxt: pļaujammašīnai tik daudz skrubuļu, ka ne sastādīt nevar Siuxt. ka nenuocē̦rtu galvai kādu skrubuli LP. V, 341. savēra dreimanis lielu ērgli nuo skrubuļiem vien LP. IV, 159. šis izbeŗ savus skrubulīšus zemē bir, bir, bir ebenda;
2) ein kleiner Hobel mit runder Schneide;
3) ein krummes Messer zum Anfertigen von Holzlöffeln
u. dgl. Luttr. In der Bed. 1 wohl zu skrubt.
Avots: ME III, 898
1) "ein winziger Bestandteil"
Siuxt: pļaujammašīnai tik daudz skrubuļu, ka ne sastādīt nevar Siuxt. ka nenuocē̦rtu galvai kādu skrubuli LP. V, 341. savēra dreimanis lielu ērgli nuo skrubuļiem vien LP. IV, 159. šis izbeŗ savus skrubulīšus zemē bir, bir, bir ebenda;
2) ein kleiner Hobel mit runder Schneide;
3) ein krummes Messer zum Anfertigen von Holzlöffeln
u. dgl. Luttr. In der Bed. 1 wohl zu skrubt.
Avots: ME III, 898