skaîdiẽna PS., 
skaîdiêna Prl., 
skaidiena Stockm. n. FBR. VIII, 79, 
skaîdiẽne PS., C., 
skaidiene">skaidiene Seew. n. U., Mag. XIII, 2, 55, Spr., Preili n. FBR. VIII, 10 (gespr.: 
skaidine̦), skaîdiêns 2 lw., 
skaidiens Wid., Kronw., Nigr., loc. s. 
skaidienī BWp. 27, 8,  
ein Ort, wo viele Späne aufgehäuft liegen: lasīju skaidienā skaidas Blaum. 
skaldīt muižas skaidienā malku Krišs Laksts 1. 
Mārtiņš skaidienā izkŗāva pārve̦stuos čakārņus A. v. J. 1902, S. 126.
Avots: ME III, 
864