skãrds (li. 
skárdas  "Weissblech" in Kvėdarna) Līn., Nigr., 
skā̀rds Ermes, 
skârds 2 Karls., Dond., 
skā̀rds 2 Kl., Prl.,
1) skārds U., Spr., Mag. XIII, 2, 54, 
skârda 2 (li. 
skárda  "Weissblech" in Joniškis) Ruj., 
skãrde Dunika, 
skârde 2 BL, 
skārde L., U., 
skarda U., 
skarde U.,  
Blech, Weissblech: māsai skārda vainadzinš BW. 5944. 
skārda lampiņa A. Upītis;
2) auch 
skārda, skārde Glück, 
 eine Metallplatte: aluminijs izkaļams visai plānās skārdās Konv. 93. 
viņš . . . pārvilka tā nama grīdi ar ze̦lta skārdēm  (mit goldenen Blechen) Glück I Kön. 6, 30. 
vecītis ... uzlika savu dē̦lu uz tējas skārdu  (auf ein Teebrett) Pas. IV, 495 (aus Leegen);
3) skãrds Ahs., ein Geschirr aus Blech: 
saimniece iedeva pilnu skārdu piena, alus; Demin. 
skãrdiņš,  ein Trinkgefäss aus Blech für kleine Kinder Ahs.: 
bē̦rns dzer pienu nuo skārdiņa;4)  unebenes Eis Etn. II, 34. 
In den Bedd. 1-3 wahrscheinlich aus liv. kārda resp. estn. kard  "Blech", s. KZ. LII, 120, aber auch Walde Vrgl. Wrtb. II, 601. In der Bed. 4 zu šķḕrst?Avots: ME III, 
880