saiva (li. 
šaivà  "ein Stückchen Rohr zum Spulenmachen"), saive Wid., 
saîve 2 Līn., Nigr.,  
der Garnflusch Bielenstein Holzb. 403;  
eine Netznadel od. Gabel zum Netzstricken (saiva Allend., Ruj.; Lems. n. U., Bielenstein Holzb. 403, Adsel, 
saîva 2 Salis, Nogallen, 
sàiva 2 Lis., Schwanb., 
saiviņa Lasd., 
saîve 2 PlKur., 
sàive 2 Golg., Warkl., 
saĩve Karls., 
saivīte Lös.), StricknadelL. 
(saiva, saive);  das Weberschiff, die Weberspule Gr.-Buschhof 
(sàiva 2), Kursiten, Lautb., Bauske 
(saîve 2), Elv. (saiva), L. 
(saiva, saive), Kokn. n. U. 
(saiva), Bielenstein Holzb. 402 
(saiva, saive; s. Abbild. daselbst);  
das Spulchen im Weberschiff (saiva Wain., O.-Bartau n. A. XI, 83, Lis., 
saîvīte 2 Dunika, 
saîva 2 Kaltene, 
saiviņa U., Bielenstein Holzb. 402, Spr., Nerft n. A. XI, 83, Lis., 
sàiviņa 2 Sissegal, 
saive Nigr., 
saivīte Tals.): 
saives  (Spulen im Weberschiff) taisīja nuo pliedeŗa atvasām, kuŗām serdi izdūra Nigr. 
- Jāņa sieva sagšu auda, pats Jānītis saivas (Var.: 
saives) tina BW. 32976. 
tu audi dvieļus, es tīšu saives 6819. 
nespēj saives vien pietīt LA. 
saivu šautuvē nu lieku Lautb. 
ve̦ctē̦vi, kas me̦t ar saivi . . . tīklus Latv. 
aizskrien kâ saiva MWM. VI, 766. 
viļņi mē̦tā kuģi kâ saivi nuo vienas puses uz uotru Līguotnis Stāsti I, 45. 
Zu li. šeivà (acc. šeĩvą  "ein Rohrspulchen"; unklar ist das Verhältnis zu slav. cěva dass. (slav. c- aus sc- und li. š- aus ks-?).Avots: ME III, 
638