sagumt AP., intr., auch refl. 
-tiês,  sich (zusammen)biegen Wid.,  
sich senken, sich beugen, sich bücken, sinken : kārklu luoki sagumst N.-Peb. n. Latv. Saule 1926, S. 411. 
tas neluocījās un nesaguma Blaum. 
viņa salīka un saguma pa˙visam Zalktis I, 21. 
viņa ar visu augumu saguma uz priekšu Duornas III, 1178. 
viņas augums saguma pie Juŗa krūtīm A. v. J. 1898, S.277. 
reizēm diriģents saguma pa˙visam maziņš Upītis Sieviete 47. 
tas veikli saguma pie zemes; un šāviens pārgāja pāri Latv. 
viņa pamazām sagumuse gultā Upītis Nemiers 69. 
viņa saguma dre̦bē̦dama uz krē̦sla Austr. 
Šveņķis sagumās atkal pār savu... cepeti Duomas I, 4.
Avots: ME III, 
632, 
633