sagumdīt
sagumdît,
1): kad, muižnieku sagumdītas, vietējās varas sāka stingrāk rīkuoties Stērste A. Z. 113.
Avots: EH II, 411
1): kad, muižnieku sagumdītas, vietējās varas sāka stingrāk rīkuoties Stērste A. Z. 113.
Avots: EH II, 411
Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'sagumdīt' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'sagumdīt' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:
Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (2)
sagumdīt
sagumdît, tr.,
1) aufstacheln
Dr., Wid.: citu ļaužu skaudība un nenuovīdība bij tā, kas Jē̦ku pret tevim sagumdīja Alm. Kaislību varā 31. čūska sagumda burvju ve̦cākuo, lai uzsāk ar sauli kaŗu LP. VII, 598;
2) "unordentlich zusammenlegen, - häufen"
Lubn.
Avots: ME III, 632
1) aufstacheln
Dr., Wid.: citu ļaužu skaudība un nenuovīdība bij tā, kas Jē̦ku pret tevim sagumdīja Alm. Kaislību varā 31. čūska sagumda burvju ve̦cākuo, lai uzsāk ar sauli kaŗu LP. VII, 598;
2) "unordentlich zusammenlegen, - häufen"
Lubn.
Avots: ME III, 632